Pūces naktīs medī dzīvniekus. Viņām ir lielas, uz priekšu vērstas acis, labi attīstītas ausis un spēcīgas, nagainas kājas. Daudzu sugu pūcēm spārnus sedz mīkstas pūkas, tāpēc, pūcēm lidojot, nerodas troksnis un viņas var sadzirdēt peļu pīkstēšanu vai zāles čabēšanu. Dienā pūces slēpjas. Pavisam ir 130 pūčveidīgo putnu sugu. Tās izplatās visā pasaulē.
PLĪVURPŪCE
Plīvurpūce ir viens no izplatītākajiem putniem pasaulē. Pūcei ir gaiša un plakana vēderpuse un sirdsveida galvas priekšpuse. Pēc šīm pazīmēm plīvurpūci var viegli pazīt, kad viņa lēni lidinās virs zemes. Plīvurpūces dzīvo dažādās vietās – gan ganībās, gan pustuksnešos. Viņas pārtiek no maziem grauzējiem. Pūces lidinās vienu vai divus metrus virs zemes un ik pēc brīža metas lejup, lai noķertu medījumu. Plīvurpūces olas dēj koku dobumos vai vecās ēkās un ligzdas veidošanai neizmanto nekādus materiālus.
Iespējams ļoti reta ligzdotāja, tomēr pēdējos 50 gados ligzdošana nav pierādīta. Pēdējos gados ir vairāki novērojumi, kad Latvijā acīmredzot ieklejojušas plīvurpūces no dienvidiem (piem., 1996.g. janvārī atrasta beigta Vācijā gredzenota plīvurpūce). Teorētiski Latvijā būtu jānovēro pasuga guttata, kura savā izplatības areālā mums ir vistuvākā. Ziņas par novēroto putnu pasugas piederību tomēr ir trūcīgas, un, piemēram, 2003.g. novērotais putns drīzāk atgādināja pasugu alba.
AUSAINAIS ŪPIS
Ausainais ūpis ir lielākais ūpis Ziemeļamerikā. Viņš ir pietiekami liels, lai nogalinātu pieaugušu skunksu vai zosi. Ūpim ir vērīgas acis, ar spalvām klātas kājas un uz galvas divi spalvu kušķi, kas izskatās pēc ausīm. Ausis ir paslēptas zem īsām spalvām abās galvas pusēs…
Populārāko pūču raksturojumi, atrašanās vieta, arī Latvijā.
