1941. gadā folskābe tika izdalīta no spinātu un pētersīļu lapām, tāpēc tā ieguva nosaukums, kas tika atvasināts no latīņu vārda folium (tulkojumā - lapa). Zinātnieki folijskābi dēvē par “laba noskaņojuma vitamīnu”, jo tieši folijskābe ir nepieciešama “laimes” hormonu izstrādei, līdz ar ko nodrošina labu garastāokli. Folijskābe krājumi organismā ir sastopami aknās, tās daudzums ir 7 mili grami. Sievietēm ieteicamā folijskābes diennakts deva ir 180 mikro grami, bet grūtniecības laikā ieteicams uzņemt 400 mikro gramus, savukārt vīriešiem ieteicamā deva ir 200 mikro grami. Folijskābes krājumu organismā pietiek vairākiem mēnešiem. Zināms, ka Amerikas Savienoto Valstu uzturs vidēji satur no 200 līdz 250 mikro gramus folijskābes. Šo vitamīnu producē ne tikai cilvēka organisms, bet to ir iespējams arī uzņemt ar uzturproduktiem un tieši augi un baktērijas producē folātus. Vieni no svarīgākajiem folātu avotiem uzturā ir lapu dārzeņi, augļi un dzīvnieku proteīni(nieres, aknas). Vārīšana vai cepšana ilgāk par 15 minūtēm folātus iznīcina.…
