Imanta Ziedoņa dzejā skan- „Bez mīlestības nedzīvojiet, bez mīlestības viss ir mazs” – tādus vārdus, pat tikai lasot, tā vien kārojas izdziedāt, jo tā ir taisnība, jo, ja sirdī mīlestības nav – dzīves krāsas neieraudzīsim, bērnus neradīsim, dāvanas nedāvāsim un nesaņemsim, jo tas ir tas, ko galu galā mēs meklējam. Mēs meklējam to ceļu, kuru ejot, mēs kļūtu laimīgāki, jo mīlestība dod iespēju redzēt visu skaistāku, labāku, galvenais, to spēt to ieraudzīt. Jo kā ir novērojis kāds gudrs cilvēks – „Sēž divi uz lieveņa naktī – viens redz dubļus, otrs zvaigznes – un abiem ir taisnība” – bet interesanti, kurš gan ir laimīgāks?…
