3. Liriskais „Es” ir saskatījis kādā citā līdzību ar savu mīļoto un pats sevi atrunā no kārdinājuma, ka viņam jāuzmanās no šīs „palmas”:
„tev jāuzmanās, ka nepārskaties –
ka mājās neaizej ar palmu zem rokas –
ka nemeties gultā šonakt ar
palmu”
Tādā veidā ir jāsaprot, ka jāuzticas sev un savām jūtām, lai nerastos tādas iespējas, lai padoties kārdinājumiem, jo tie kārdinājumi dzīvē ir visur apkārt, taču pretoties tiem spēj retais...
4. Dzejolis rada domīgu noskaņu visā garumā. Rodas pārdomas par dzīves vērtībām, par apkārtni un par to, kas mums ir svarīgs. Uz visām šīm pārdomām mūs noved dzejoļa notikums un vārdi, kas attur, jeb mudina atturēties no kārdinājumiem:
„jāuzmanās,
nepārskaties,
nepaņem,
neaizej
nemeties”
Dzejolis, kopumā, māca turēties pie pārbaudītām vērtībām, nedzīties pakaļ tam, kas ir svešs, un neturēties pie tā, kas jau ir aizgājis. Tādā veidā dzejolis mūs ietekmē. Tātad, autors ir panācis savu!
…
