| Nr. | Название главы | Стр. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | STARPTAUTISKĀ TIESISKĀ SADARBĪBA SPRIEDUMA ATZĪŠANĀ UN IZPILDĒ UN TĀS TIESISKAIS REGULĒJUMS | 4 |
| 2. | NACIONĀLAIS TIESISKAIS REGULĒJUMS SPRIEDUMA ATZĪŠANĀ UN IZPILDĒ | 10 |
| 3. | NOBEIGUMS | 14 |
| IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS | 15 |
3. Tādējādi par sabiedriskās kārtības jēdzienam neatbilstošu uzskatāma starptautiskā procedūra, ar kuru atzīst tādu ārvalsts spriedumu, kurā nav ietverts tā pamatojums, ja vien atbildētājam nav bijuši iesniegti dokumenti, kas pēc sava rakstura ir līdzvērtīgi trūkstošajai sprieduma argumentācijai. Tiesai, kas lemj par izpildi, ir suverēni jāizvērtē atbildētājam izsniegto dokumentu atbilstība šādai prasībai. Ar zvērestu apliecināta liecība var tikt uzskatīta par tiesas sprieduma pamatojumam līdzvērtīgu dokumentu, ja no tās satura atbildētājam bija iespējams izdarīt secinājumus par prasības apmierināšanas pamatu tādā apjomā, lai varētu aizstāvēties pret prasību, kā arī lietderīgi un efektīvi pārsūdzēt spriedumu.
Nobeigums
Latvijai starptautisko dokumentu izstrāde ir būtiska, jo līdzšinējais tiesiskais regulējums neparedz tik efektīvu valstu sadarbības mehānismu nolēmumu atzīšanā un izpildē, kā rezultātā personām pašām ir pienākums vērsties attiecīgajā valstī, lai panāktu tām labvēlīga nolēmuma izpildi citā dalībvalstī, ko bez kvalificēta jurista palīdzības personas ne visos gadījumos pašas ir spējīgas izpildīt. Hāgas konvencija un Padomes regula paredz dalībvalstīs izveidot centrālās iestādes, kas atvieglos starptautisko iesniegumu apstrādi, sniegs palīdzību iedzīvotājiem un veicinās valstu tiesisko sadarbību. Latvijai ir būtiski veicināt nolēmumu atzīšanas un izpildes iespējas citās dalībvalstīs arī tādēļ, ka gadījumos, kad parādnieks nemaksā uzturlīdzekļus bērnam, jo nolēmumu attiecīgajā valstī nav iespējams atzīt un izpildīt, persona nevar saņemt uzturlīdzekļus bērnam arī no Uzturlīdzekļu garantiju fonda līdzekļiem.
…
Gan nacionālie, gan starptautiskie tiesību akti nosaka vecāku absolūto pienākumu gādāt par bērnu audzināšanu, bērnu tiesību un interešu aizstāvību un labklājību, bērnu interešu prioritātes principu, kā arī paredz pienākumu valstij sekmēt bērnu tiesību ievērošanu. Visos laikos vecāku pienākums uzturēt savus bērnus ir bijis nepārprotami svarīgs jautājums. Taču ikdienā darba autorei neskatoties uz likumos noteiktajām normām, jāsastopas ar gadījumiem, kad vecāki savā attieksmē pret bērniem pārkāpj bērnu tiesības saņemt uzturu. Turklāt, apziņa rūpēties par saviem bērniem nenāk no sirds, tādejādi, ir nepieciešams mehānisms, kas piespiež vecākus pildīt savus pienākumus. Valsts garantēti uzturlīdzekļi katram bērnam Latvijā tādā vai citādā veidā var pozitīvi kaut nedaudz ietekmēt bērna dzīvi, jo cik materiāli nodrošināti un pilnvērtīgi uzturēti viņi augs savā bērnībā, tikpat pilnvērtīgu viņi veidos nākotnes sabiedrību. Arī Latvijas Republikas Satversmes 110.pants nosaka, ka „valsts aizsargā un atbalsta laulību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.” No minētā ir secināms, ka Latvijā bērna tiesībām ir jābūt ievērotām visaugstākajā līmenī. Ir jāpiebilst, ka pēc tiesas nolēmumu likumīgā spēkā stāšanās vēl netiek nodrošināta tiesību atjaunošanās, ar to Civilprocess nebeidzās. Tālāk seko sprieduma izpildes daļa, pēc kuras izpildes var teikt, ka tiesības ir atjaunotas un lieta ir pabeigta. Kā rezultātā ir pilnībā jāpiekrīt V.Bukovska atziņai, ka “tiesas spriedumam, ar kuru prasība apmierināta, pat ja tas stājies likumīgā spēkā, nav nekādas nozīmes, ja to nevar izpildīt.” Savukārt nolēmumu savlaicīga un pienācīga izpilde nodrošina demokrātisku sabiedrības un indivīdu savstarpēju interešu saskaņošanu, kā arī sociālā taisnīguma nodrošināšanu. Šo nolēmumu izpildē valsts iestājās ar savu piespiešanas mehānismu, ko saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 1064 pantu veic zvērināti tiesu izpildītāji, uzraugot nolēmumu izpildi, kur viens no prasības veidiem ir uzturlīdzekļu piedziņa. Ņemot vērā to, ka mana referāta tēma ir starptautiskā tiesiskā sadarbība tiesu nolēmumu atzīšanā un izpildīšanā uzturlīdzekļu piedziņas lietās, savā darbā vairāk analizēšu normatīvos aktus, kas regulē situācijas, kad tiesas nolēmums par uzturlīdzekļu piedziņu ir jāizpilda citas valsts teritorijā, jo tajā atrodas parādnieks vai viņa manta.
