Vienotas monetāras sistēmas izveide bija solis attīstībā, jeb EK pilnveidošanā. Šī sistēma sākumā bija tikai juridisko dokumentu līmenī, bet lēnām to sāka koordinēt un domāt par tās pilnīgu un kvalitatīvu darbību. 1979. g. martā sāka darboties Eiropas Monetārā sistēma - kopīgas naudas ieviešanai nepieciešamās stabilitātes ieviesēja. Tās ietvaros dalībvalstu valūtu maiņas kursus piesaistīja Eiropas valūtas vienībai – ekijam, iesaistijās visas dalībvalstis izņemot Lielbritāniju. 1985. g Eiropas Komisijas toreizējais prezidents Žaks Delors nāca klajā ar paziņojumu, kurā tika runāts par EMS plānu un tā trīs pakāpēm. Taču pilnīga šī vienotā monetārā sistēma kļuva pēc Māstrihtas līguma noslēgšanas.
Eiropas Ekonomikas un monetārā savienība (EMS) ir augstākā ES dalībvalstu ekonomiskās integrācijas pakāpe. Tas vienlaikus ir ES galvenais instruments, lai sasniegtu tās ekonomiskās politikas pamatmērķus - stabilu izaugsmi un zemu inflāciju. EMS izveidošanas pamatā ir ideja par lielas, stabilas ekonomiskās un finanšu zonas radīšanu. Tomēr, pasauli skāra dažādas problēmas, kas neļāva operatīvi ieviest šo sistēmu, piemēram, 1970. g. Sabruka Bretonvudas sistēma, kas praktiski aizkavēja un 1972. g. Naftas šoks vai krīze, jo naftas cenas pieauga līdz pat četrām reizēm.
…
Vienotas monetāras sistēmas izveide bija solis attīstībā, jeb EK pilnveidošanā. Šī sistēma sākumā bija tikai juridisko dokumentu līmenī, bet lēnām to sāka koordinēt un domāt par tās pilnīgu un kvalitatīvu darbību. 1979. g. martā sāka darboties Eiropas Monetārā sistēma - kopīgas naudas ieviešanai nepieciešamās stabilitātes ieviesēja. Tās ietvaros dalībvalstu valūtu maiņas kursus piesaistīja Eiropas valūtas vienībai – ekijam, iesaistijās visas dalībvalstis izņemot Lielbritāniju. 1985. g Eiropas Komisijas toreizējais prezidents Žaks Delors nāca klajā ar paziņojumu, kurā tika runāts par EMS plānu un tā trīs pakāpēm. Taču pilnīga šī vienotā monetārā sistēma kļuva pēc Māstrihtas līguma noslēgšanas.
