Es uzskatu, ka autors ir ļoti prasmīgi, novelei atbilstoši uzrakstījis beigas- tā, lai pēc noveles izlasīšanas lasītājs uzreiz nenoliktu grāmatu plauktā, bet gan vismaz nedaudz padomātu par, iespējams, abu varoņu nākotni un arī pagātni. Beigas, es uzskatu, ir pat noslēpumainas, ne līdz galam izstāstītas; manuprāt, tas mīlas stāstos piešķir romantiku un aizrautību.
Kaut arī noveles pamatā ir reāli notikumi, es uzskatu, ka lielākais nopelns ir R. Blaumanim, kas licis mums, lasītājiem, iejusties Kristīnes un Edgara mīlas stāstā. Lai lasītājs pēc noveles izlasīšanas būtu apmierināts, autoram ir jāprot „uzburt” atmosfēru. Tā kā šī novele bija par divu cilvēku mīlestību un pārdzīvojumiem, kas saistīti ar to, es varu apgalvot, ka R. Blaumanis ir mīlestības pārdzīvojumu meistarīgs atklājējs, jo pēc noveles izlasīšanas manī radās tā fantastiskā sajūta, ka mīlestībai šķēršļu nav.
…
