Viens no galvenajēm cēloņiem bija ekonomiskā krīze, kas izraisījas 1929.g. oktobrī, tā saucamā “lielā depresija”. Lejupslīde ekonomikā, disproporcija starp piedāvājumu un pieprasījumu, bet 1929-1933.g pasaules ekonomiskā krīze izraisījas visaptverošākā un vispostošākā, to noteica vairakie cēloņi : - ekonomiskās valstiskas regulēšanas pavājināšanas, - pasaules tirdzniecība un norēķinu sistēmas nesabalansētība, - nesamerīgi augstas reparācijas uzliktas Vācijai.
Depresijas laikā valsts neīstenoja pretrunas politiku, bet pildīja pasīva novērotāja lomu. Valsts neveicināja sabiedriskos darbus, nenodrošināja investīcijas un kredītus. Protams, tas radītu valsts izdevumu palielinašanos, parādu pieaugumu, budžeta deficītu, taču tam sekotu ekonomiskais uzplaukums. Bet politiķi šādu politiku neīstenoja. Ekonomiskās grūtības saasināja sociālas problēmas un kāpināja politisko radikalismu. …
