-
Kopējā ārējā un drošības politika, sadarbība tieslietās un iekšlietās
Institucionāli struktūrai ir četras hierarhijas pakāpes:
1.Valdība ir ES Padome kā vadlīniju noteicēja, kas ir augstākā lēmējinstitūcija gadījumā. Ja starp institūcijām ir radušās nepārvaramas domstarpības, kā arī ir reformu priekšlikumu iniciators un kopīgās pozīcijas paudējs uz ārpusi.
2.Otro un reālos pasākumus vadošo līmeni veido ES Ministru Padome ārlietu ministru sastāvā.
3.Politiskā komiteja, kas sastāv no dalībvalstu ārlietu ministru politisko nodaļu vadītājiem. Tā savu kompetenču ietvaros parasti sagatavo Padomes darbu no saturiskā viedokļa vai pēc tās lūguma un kontrolē KĀDP izpildi.
4.Pastāvīgo pārstāvju komiteja (COREPER), kas ir no dalībvalstu augsta ranga pārstāvjiem sastāvoša vēstnieku institūcija, kuras kompetencē parasti ietilpst Padomes darba sagatavošana, ieskaitot KĀDP jautājumus.
Līdzās EK, KĀDP ir uzskatāma par ES otro pīlāru (balsts), integrācijas pakāpe uz supranacionālas politikas principu bāzes, ir daudz zemāka nekā ekonomiskajā blokā. Tiesības nav nodotas konkrētai komisijai, nespēlē būtisku lomu.
Netieši ar ārpolitiku ir saistīts Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija, sadarbība notiek uz starpvalstu bāzes. Šāda veida savienība ne vienmēr ir bijusi rīcībspējīga, piemērs ir karš Irākā, kad ES dalībvalstīs bija pārāk liela viedokļu dažādība.…
Kopējā ārējā un drošības politika No Eiropas politiskās komitejas uz KĀDP Hāgas samits, decembris 1969.gads. Mērķi: politiskās sadarbības sākums. Rīcība: politiskās sadarbības ziņojuma sagatavošana. Luksemburgas ziņojums, 1970. gada oktobris. Mērķi: sniegt formu un gribu Savienībai; realizēt Eiropas augšanas iespējas; saskaņot politisko ar ekonomisko politiku; pakāpeniska rīcība par kopēju vienošanos. Rīcība: regulāra informācijas apmaiņa; ārlietu ministru sanāksmes 2x gadā nostāju saskaņošanai; politisko direktoru sanāksmes 4x reizes gadā; sanāksmes valstu galvaspilsētās. Instrumenti : kopēja nostāja. Kopenhāgenas ziņojums, 1973.gada jūlijs. Mērķi: darboties pasaulē, kā atsevišķa struktūra; meklēt kopējus risinājumus; apspriešanās mērķis tagad ir kopēja politika. Rīcība: Palielinātas ārlietu ministru tikšanās; izstrādāta prezidentūras loma; apstiprināta korespondentu grupa; formalizēta darba grupa; reģistrēts COREU. Instrumenti: politiskie dialogi. Londonas ziņojums, 1981.gada oktobris. Mērķi: EPK mērķi tagad ir kopēja rīcība; politisko drošības aspektu koordinācija. Rīcība: pastiprināta prezidentūras loma; trijotnes sekretariāts apstiprināts; nacionālie norīkojumi prezidentūrai; stingrākas saistības apspriesties; pilnīga Komisijas iesaistīšanās. Instrumenti: sankcijas; tirdzniecība, palīdzība.
