| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | ||
| 1. | Vārda brīvība | |
| 1.1 | Vārda brīvības regulējums Latvijā | |
| 1.2 | Goda un cieņas aizsardzība | |
| 2. | Tiesību akti un problēmas tajos | |
| 3. | Goda un cieņas aizskaršanas gadījumi Latvijā | |
| 3.1 | „Robina Huda lieta” | |
| 3.2 | Spure pret „Čas” | |
| 3.3 | Ždanoka pret „Latvijas Avīzi” | |
| 3.4 | Lembergs pret LR Ģenerālprokuratūru | |
| Secinājumi |
Mūsdienu pasaulē pastāv vārda brīvība, kurā jebkuram ir tiesības izteikt savas domas un viedokli par jebkuru tematu, taču vairums cilvēku īsti neizprot šī jēdziena plašumu (ko sacīt, iespējams, būtu pat vajadzīgi, bet ko būtu vēlams noklusēt), jo vārda brīvība ir atzīta arī Satversmē un tiek uzskatīts, ka nekas to neirobežo, tādēļ ir nepieciešami likumi, kas regulētu šo vārda brīvību, lai netiktu aizskarts cilvēka gods un cieņa.
Vārda brīvība, tāpat kā demokrātija, vēljoprojām ir jauns jēdziens Latvijas sabiedrībai, jo ticis ieviests samērā nesen, tādēļ vēl nav pilnībā apgūts. Pēc Padomju režīma cenzūras laika ir sācies vārda brīvības laiks un ikviens cenšas to izmantot, tādēļ, lai arī pastāv daudz dažādu likumi un kodeksi, kas regulē vārda brīvību un tiesiski aizsargā cilvēka godu un cieņu, gandrīz ik dienu presē var lasīt par gadījumiem, kad kāds indivīds ir ar saviem izteikumiem vai nepatiesiem apmelojumiem aizskāris kāda cita jūtas un nomelnojis personu. Vēl zīmīgāk, ka tas visbiežāk notiek politiskajās aprindās pirmsvēlēšanu laikā, izmantojot sev labvēlīgus medijus vai priekšvēlēšanu kampaņu reklāmas.
Mūsdienās ir ļoti viegli kādu aizvainot vai nepatiesi apvainot, tādejādi aizskarot cilvēka godu un cieņu, šādā veidā liekot šim cilvēkam zaudēt arī citu cilvēku uzticību, kuru, iespējams, atgūt ir grūti vai pat neiespējami, lai arī izteikumi par viņu nav bijuši patiesi.…
Darbā pētīti reāli piemēri no tiesā iesniegtiem gadījumiem, kā arī veikta likumu apskate.
