PSIHOLOĢIJAs vēsture
1879. gads – Leipzigā V.Vunts (Wundt) dibina pirmo psiholoģijas laboratoriju
PSIHOLOĢIJAs pagātne: Kopš aizvēstures – mitoloģiski un filozofiski priekšstati par psihi un tās funkcijām
Izpratne par modernu zinātni:
Ņūtona tipa zinātne – kopš Zinātniskās revolūcijas 17.gs. veidojas moderna, mūsdienīga zinātne.Mērķis – meklēt nelielu daudzumu likumu, kurus iespējams sistemātiski, atkārtoti, regulāri novērot dabā. Dabisks, nevis pārdabisks izskaidrojums. Likumiem jābūt universāliem (p., gravitācijas l.), nevis konkrētas situācijas aprakstošiem.
Pozitīvisms – modernās zinātnes filozofija, Ogists Konts (Comte) (1798-1857), kas runā par to, ka sabiedrība virzās uz ideālismu, kur zinātne uzņemas vadošo lomu. Scientisms – pozitīvisma pārākā pakāpe (mūsdienās netiek uztverta kā respektabla). Pozitīvisms paceļ zinātni pār citām sfērām.
Novērojumi – LIKUMI
Likums – PROGNOZE
Prognoze – KONTROLE …
