Sociālā pedagoga profesionālās darbības objekts ir pirmkārt bērni un pusaudži, kuriem ir nepieciešama palīdzība viņu socializācijas procesā. Sociālā pedagoga darbība ir virzīta uz nepilngadīgo tiesību aizsardzību, iekšējā bērna un pusaudža potenciāla attīstīšanu un realizēšanu, palīdzības sniegšanu un atbalstīšanu adaptācijas procesā integrējoties sabiedrībā.
Tomēr sociālā pedagoga palīdzība ir nepieciešama arī jebkura vecuma cilvēkiem – it īpaši invalīdiem, bēgļiem, veciem cilvēkiem, narkomāniem.
Sociālā pedagoga darbībai ir daudz veidu raksturs. Tas ir – darbs ar pusaudzi, kurš ir iekļuvis sarežģītās attiecībās ar skolu, ģimeni vai vienaudžiem; ar bērnu, kurš dzīvo “riska grupas” ģimenē; ar bērnu-bāreni; ar cilvēku, kas ir cietis no vardarbības vai zaudējis tuvus cilvēkus utt.
Sociālajam pedagogam ir jāveic dažādi darba veidi, kuri prasa speciālās zināšanas un erudīciju – tā ir sociāli-pedagoģiskā diagnostika; sociāli-pedagoģiskā prognozēšana un projektēšana; sociāli-pedagoģiskā pētījuma organizācija un vadīšana; kompleksās sociālās, medicīniskās, pedagoģiskās, psiholoģiskās un tiesiskās bērnu, pusaudžu, pieaugušo un citu rehabilitācijas organizēšana. Tas viss pieprasa augstas prasības sociālajam pedagogam un viņa personības īpašībām.…
