Lai gan ģeogrāfiskie atklājumi aizsākās jau 9. gadsimtā, kad vikingi jūras sirojumu laikā atklāja Islandi, tomēr par jauno laiku sākumu uzskata 15. gadsimta beigas un par uzplaukumu - laika posmu no 15. līdz 20. gadsimta sākumam, kad tika atklāti un pētīti Āzijas, Amerikas, Āfrikas, Austrālijas kontinenti un eiropieši iepazina tajos dzīvojošās tautas un viņu kultūras vērtības un īpatnības.
Lielie ģeogrāfiekie atklājumi notika, jo 15. gadsimta beigās turki Eiropai bija aizšķērsojuši sauszemes ceļu uz Indiju, kuras bagātības vilināja eiropiešus, tēpēc viņi bija spiesti meklēt jaunu tirdzniecības ceļu. Angļi, franči, holandieši, spāņi un portugāļi bija visnopietnāk ieinteresēti savas valsts attīstībā un tirdzniecības uzplaukumā, tāpēc pētniekiem organizēja un veica jūras ceļojumus, lai gūtu zemes un materiālās bagātības no jaunatklātajām teritorijām. 1493. gadā itālietis Kristofers Kolumbs Spānijas uzdevumā devās meklēt jūras ceļu uz Indiju un, sasniedzis Kubu un Ziemeļamerikas dienvidus, domāja, ka nonācis Indijā, tāpēc iezemiešus nosauca par indiāņiem, nemaz nenojauzdams, ka atklājis pavisam jaunu kontinentu – Ameriku.…
