Ģertrūdes dienu senie latvieši svinēja kā atmodas dienu, kad visi dzīvnieki mostas no ziemas miega. Tāpēc arō Ģertrūdes dienu uzskata par kukaiņu vai arī kustoņu dienu. Šinī dienā piemin un daudzina kukaiņus un kustoņus. Tautas dziesma mums saka:
Kur tu lieni, kukainīti,
Ne tev kāju, ne tev roku.
Tev pieder purvi, meži,
Man tie lauki, tīrumiņi.Sāk kustēties visi tie kustoņi, kas gulējuši ziemas miegu, kā mušas, skudras, odi, tārpi, čūskas u.c. Šī ir arī bišu pamošanās diena. Arī lācis paverot vienu aci un pagriežoties uz otriem sāniem.
Ģertrūdes dienu, atkarībā no apvidus, sauc vēl par Ģērdas vai ģērdača dienu, citur par Čūsku dienu. To sauc arī par Kūņu vai Kāpostu dienu, jo, kas Kūņu vai Kāpostu dienā ko sēja vai stādīja, to tārpi vai kukaiņi nopostīja.…
