Pirmo reizi ekonomikas vēsturē tika radīta starpvalstu regulējama pasaules valūtas sistēma. Līdz tam brīdim norēķini balstījās uz naudas pašregulēšanas mehānismiem, kam pamatā bija zelts. [3.; 97]
Tika nodibināts Starptautiskais Valūtas fonds – virsnacionāla organizācija, kuras statūtu ievērošana un sekošana regulējošiem pasākumiem bija obligāta neatkarīgām valstīm un to Centrālajām bankām, kas principā bija visai neatkarīgas institūcijas. Starptautiskais Valūtas fonds gādāja ne tikai par valūtas sistēmas stabilitāti un kārtību starptautiskajos norēķinos, bet sniedza arī konsultatīvu palīdzību valstīm (fonda dalībniecēm), piešķīra kredītus, kā arī vajadzības gadījumā nodarbojās ar nacionālo valūtu glābšanas operācijām. [3.; 97]
Tika nodibināta Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka jeb Pasaules Banka, kuras uzdevums bija analizēt valstu (bankas locekļu) ekonomikas attīstības tendences, sniegt konsultatīvu palīdzību un piešķirt mērķa kredītus. Šī banka kļuva par ietekmīgu spēku pasaules mērogā. Valstis neuzdrošinājās strīdēties ar Starptautisko Valūtas fondu un Pasaules Banku, bet gan ieklausījās to ieteikumos.[ 3.; 97]…
