-
Covid ietekme uz elektroenerģijas piegādi un izmantošanu
Реферат31 Медицина, гигиена, анатомия, Экономика, Энергетика
2021–2025 гг.
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | PATĒRĒTĀJU APMIERINĀTĪBAS MĒRĪŠANA, METODES | 5 |
| 1.1. | Patēriņš, patērētāju apmierinātība | 5 |
| 1.2. | Patērētāju apmierinātības mērīšana un metodes | 7 |
| 2. | ELEKTROENEŖGIJAS PIEGĀDE UN PATĒRIŅŠ | 12 |
| 2.1. | Elektroenerģija, tās ražošana | 12 |
| 2.2. | Covid-19 ietekme uz elektroenerģijas patēriņu Latvijā | 17 |
| 2.3. | Covid-19 ietekme uz elektroenerģijas patēriņu pasaulē | 20 |
| 3. | PĒTNIECISKĀ DAĻA | 22 |
| 3.1. | Anketēšana | 22 |
| 3.2. | Rezultāti | 22 |
| Secinājumi un priekšlikumi | 27 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 28 | |
| Pielikumi | 30 |
Secinājumi un priekšlikumi
Pamatojoties uz darbā veikto literatūras un avotu analīzi, darba autors nonācis pie sekojošiem secinājumiem:
• Pandēmija atstājusi būtisku ietekmi uz pasaules ekonomiku, kā arī elektroenerģiju, kura ir būtisks patēriņš posms ekonomikā.
Veicot elektroenerģijas salīdzinošo analīzi Covid-19 ietekmē Latvijā un pasaulē, darba autors secinājis:
• Baltijas valstis elektroenerģijas patēriņā jomā ir skartas ikgadējos 2% svārstību apmēros, kamēr Eiropas austrumos, kamēr Rietumeiropā Covid-19 radītās sekas uz elektroenerģijas patēriņu izmainījušas līdz pat 15% salīdzinājuma ar 2019.gadu.
• Ja Latvija pārtrauks elektroenerģijas iegādi ar trešās pasaules valstīm, tad elektroenerģijas pakalpojumu cenas Latvijā pieaugs līdz pat 15%.
Apkopojot anketēšanas procesā iegūtos rezultātus, darbā iegūti sekojoši secinājumi:
• Pēc svarīguma/apmierinātības matricas izveides un izvērtēšanas, autors secina, ka pakalpojumu nav korekti vērtēt pēc šīs matricas, jo Eiropā elektroenerģijas tirgus ir liberalizēts un tirgotāji piedāvā samērā identiskus pakalpojumus, tirgotāja maiņa būtiski nemaina izdevumu apmērus.
• Elektroenerģijas patēriņš 2020.gadā salīdzinājuma ar 2019.gadu palielinājās 47% gadījumu, 47% gadījumu palika nemainīgs, kā arī 6% gadījumu samazinājās.
…
Līdz ar COVID-19 vīrusa izplatību un tā novēršanas pasākumu ieviešanu un ievērošanu, lielākajai daļai iedzīvotāju gan valsts, gan pasaules mērogā nācās palikt mājās. Skolēniem un studentiem “mājsēža” ietvaros mācības lielākoties notika attālināti, daļai Latvijas iedzīvotāju sava darba pienākumi bija pildāmi tieši no mājām, kamēr vēl citai daļai strādājošo nācās ņemt piespiedu atvaļinājumus un vai saņemt dīkstāves pabalstus, tomēr arī daļa iedzīvotāju palika bez darba. Karantīnas dēļ valsts ar ne tik lielu, kā arī apjomīgu ierobežojumu palīdzību, iedzīvotājus aicināja veikalus apmeklēt pēc vajadzības, pēc iespējas retāk, nosakot ierobežojumus arī privātajiem sektoriem, slēdzot izklaides vietas, tajā skaitā ēstuves, restorānus, kino, u.c. Tā kā galvenie cilvēka pienākumi tika pildīti savas mājsaimniecības ietvaros, uzturoties vairāk dzīvesvietā nekā darbā, tad arī būtiski palielinājās mājās sēdošo patēriņš ikdienas un arī neikdienišķākiem izdevumiem. Tomēr tāda veida izdevumi, kā elektroenerģijas patēriņš nav tik viegli kontrolējams, jo tiklīdz dabīgā dienas gaisma pazūd, tā sākam izjust apgrūtinājumu redzēt un ieslēdzam gaismu. Tāpat arī ar elektroierīču izmantošanu, jo vairāk cilvēks uzturas mājās, jo vairāk tas izjūt nepieciešamību pēc socializēšanās un trokšņa uzturēšana.
