Par mākslas bezjēdzības jēgu visspilgtāk “runā” I Pasaules kara laikā radies mākslas stils - dadaisms .
Izveidojusies situācija un kara šoka radītais izmisums noveda māksliniekus līdz visas līdzšinējās sabiedrības, kultūras un mākslas totālai noliegšanai. Dzīvē īstenojās Nīčes aicinājums, noliegt visas pastāvošās normas un principus. Tikai pārveidojot pilnīgi visas vērtības, kultūru, morāli var mainīties cilvēku izpratne un rasties jaunais cilvēks.
Pirmais sabiedrības un kultūras noliegšanas akts uzliesmoja Cīrihē, 1916. gadā. No kara šausmām bēgot, Šveicē bija salasījusies saujiņa dažādu valstu mākslinieki, kuri skaļi sludināja, ka dzīvot mierīgajā Cīrihē un izklaidēties ir nesalīdzināmi labāk kā nogalināt vienam otru. Katru vakaru viņi salasījās kādā vecpilsētas namā, Cabaret Voltaire, lai deklamētu aloģiskus dzejoļus, veidotu skaņu uzvedumus un dejas izrādes, rīkotu izstādes. Vēlāk šiem pasākumiem viņi dos vārdu - Dada. …
