Ko es daru? Nekad neesmu nedz rakstījis, nedz teici ko tādu, no kurienes šie vārdi? Tie rodas paši no sevis un apņēmīgi laužas laukā, kā geizera ūdens strūklas iznirdamas no zemes dzīles. Apzinos, ka, nospiežot vienu vienīgu datora taustiņu, man „brīvības” ceļš sabruks. Būs jāsāk pavisam jauns ceļš pilnīgi no nekā, tomēr es spiežu.
„Es cerēju, ka tu kaut ko tādu pateiksi,” atnāk atbilde. Lūk, ir sācies jauns ceļš. Cits galamērķis, citas cerības, un arī rūp man tagad pavisam kas cits.
…
