-
Augstākās sabiedrības sievietes un to savstarpējās attiecības 19.gadsimta kontekstā un romānā ": Anna Kareņina"
Pēc šī visa mēs varam secināt, ka sievietes kā tādas ir visai sarežģītas. Ņemot vērā vēsturi, mums jāsaprot, ka sievietes attīstībā liela nozīme ir tieši vīriešu domu gājienam. Tas ir normāli, ka sievietes vēlas ietekmēties no vīriešiem, jo tie visu laiku ir bijuši kā paraugs. Tāpēc arī sievietes atšķiras savā būtībā. Tas ir iemesls, kāpēc ir vīrišķīgākas un ne tik vīrišķīgas sievietes jau gadu gadiem. Jādomā arī par to, kāpēc sieviešu attiecības ir tādas, kādas tās ir. Lai gan mūsdienās vairs nav kārtu, sociālo stāvokļu un dažādu citu atšķirību un dažādību, tik un tā ir jūtama dažāda attieksme pret citādiem cilvēkiem. Lai gan augstākā sabiedrība ir vienots kopums, arī tur var redzēt sabiedrības normas, kuras visi ievēro. Šie nerakstītie likumi vēl ar vien ir cilvēku zemapziņās un tiek ievēroti. Jāsecina, ka tas nāk jau no pagātnes, un ir lietas, kas nemainās. Ja runājam par augstākās sabiedrības sieviešu savstarpējām attiecībām, jāņem vērā, ka runāšana par citu sieviešu personīgo dzīvi bija daļa ikdienas, daļa no šīm attiecībām. Tā bija norma, kas mūsdienas cilvēkiem varētu šķist nesaprotama. Bet tas iederējās 19. gadsimta sieviešu dzīvē, jo tāpat augstāko sabiedrību sievietēm nebija daudz pienākumu un uzdevumu. Bērnus auklēja audzinātāja un aukle, mājas darbus darīja kalpone. Sieviešu uzdevums bija vienkārši būt uz vietas. Tāpēc aiz šīs bezdarbības var piedot šo tieksmi aprunāt tuviniekus. Pēdējā lieta, kas īpaši jāizceļ, ir draudzības nozīme šajā gadsimtā.
…
Par 19. gadsimta sieviešu stāvokli ir pieejams plašs klāsts dažādākās informācijas, kas, protams, nav pozitīvi vērtējams no sievietes skatupunkta. Kā mēs zinām, tikai 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā sieviešu stāvoklis sabiedrībā tika pacelts kā aktuāla problēma, kur nu vēl runājot par sieviešu tiesībām, kas līdz 20. gadsimta sākumam vispār neeksistēja. Tad jāņem vērā arī fakts, ka, ne tikai sieviešu kā dzimuma stāvoklis bija sarežģīts, bet to vēl sarežģītāku padarīja kārtu iedalījums, kas katrai kārtai piedāvāja savas “tiesības”. Loģiski šķiet, ka augstākās sabiedrības dāmām nevajadzētu saskarties ar problēmām, kas tās ierobežotu, tomēr nerakstīti likumi pastāvēja arī šeit. Lasot “Annu Kareņinu”, ir visai grūti pievērsties kādai vienai problēmai, jo šajā darbā tiek pieminētas visai daudz sociālās problēmas 19. gadsimta ietvaros. Ģimene kā savienība, vīrieša stāvoklis sabiedrībā, 19. gadsimta zemnieku stāvoklis vai pat medicīnas attīstība. Šis darbs mums pasviež dažādas problēmas, ko pētīt. Runājot par sieviešu savstarpējām attiecībām šajā darbā, ir visai grūti nostāties kādā pusē.
