Starp valstīm ik brīdi notiek preču un pakalpojumu tirgošana. Lai varētu iegādāties ārvalstu preces un pakalpojumus ir nepieciešams pirkt to valstu valūtu, tādēļ imports ir cēlonis, lai izdotu ārzemju valūtu.
Maksājumu bilance ir atskaite par valsts maksājumiem uz ārzemēm un ieņēmumiem, kas ienāk no ārzemēm, kurā operācijas atspoguļo nacionālajā valūtā, tomēr faktiski operācijas notika ārzemju valūtā. 1
Tekošā konta bilancē tiek atspoguļota preču tirdzniecības, pakalpojumu un citu ieņēmumu bilance. Tekošā konta bilance parāda kāds ir valsts stāvoklis kā tirdzniecības nācijai.). Tekošā konta bilance ir vienāda ar (preču + pakalpojumu eksports) – (preču + pakalpojumu imports). Ja eksports ir lielāks par importu, tad tekošajā kontā ir pārpalikums, bet, ja ir otrādi, tad ir deficīts. Deficīta gadījumā valsts būs parādā pārējai pasaulei, bet to var nosegt aizņemoties no ārvalstu centrālajām bankām vai no tādām organizācijām kā Starptautiskais Valūtas fonds vai arī ņemot naudu no ārzemju oficiālajām rezervēm. Pārpalikumus var izmantot, lai palielinātu nācijas ārzemju valūtas rezerves vai izsniegtu aizdevumus citu valstu rezidentiem, vai atmaksātu aizdevumus, kas bija saņemti no ārzemēm, vai arī investētu līdzekļus ārzemēs. 2
Operācijas, kad vienas valsts rezidenti grib iznomāt, aizņemties, pārdot vai pirkt aktīvus no citu valstu rezidentiem, sauc par kapitāla jeb investīciju operācijām. Tās rada izmaiņas valsts ārējos aktīvos un pasīvos. Aizņēmumi no ārzemēm palielina valsts ārzemju valūtas krājumus un palielina ārzemju aktīvus, bet iegādājoties īpašumus ārzemēs, palielinās valsts ārējie aktīvi un samazinās ārzemju valūtas krājumi.…
