2011–2015 гг.
Swedbankas sniegtā inrmācija liecina, ka Latvijas mājsaimniecības un valdība neveido pietiekošus uzkrājumus. Tas rada nepamatota optimisma risku, kam potenciāli ir vismaz trīs negatīvi efekti. Pirmkārt, ja kredītsaistības pieaug pārāk strauji, pieaug kredītspējas riski. Otrkārt, patēriņa virzīta izaugsme var radīt mazāk elastīgu ekonomikas struktūru, kas atkarīga no svārstībām iekšzemes pieprasījumā (t.i.apburtā loka risks). Treškārt, uzkrājumu neveidošananozīmē apzinātu strauju ienākumu samazināšanos pensionējoties. Ņemot vērā pensionāru lielo skaitu, tas ne tikai izraisa sociāla rakstura problēmas, bet arī mazina ekonomikas izaugsmi, jo samazinās pieprasījums. Tas nozīmē, ka ir jāpalielina uzkrājumi, jo īpaši mājsaimniecībām, kas pašlaik tādus neveido. Par uzkrājumu veidošanas nepieciešamību ir jāinformē sabiedrība, īpašī jaunā paaudze, jo tieši janatne būs tā, kas attīstīs valsts ekonomiku tuvākajā nākotnē. …
Pasaulē dzīvo vairāk nekā 7 miljardi iedzīvotāju. Gandrīz katram no tiem nākotnes mērķis ir dzīvot pārtikušu, nodrošinātu dzīvi. Lai to sasniegtu, vairums cenšas iegūt sev nepieciešamo izglītību un specialitāti, atrast piemērotu darba vietu. Tiek saņemta pirmā peļņa, kas visiem nebūt nav vienāda, tomēr katrs to izmanto pēc saviem ieskatiem. Viens iegūtos līdzekļus iztērē uzreiz, cits, domājot par priekšdienām, tos iekrāj vai iegulda. Kura rīcība ir pareizāka? Tas katram ir jāizvertē pašam. Tomēr, lielākā daļa mūsdienu ekonomistu iesaka veidot iekrājumus neatkarīgi no ienākumu summas. Šajā pārspriedumā es izvērtēšu veiksmīgas naudas uzkrāšanas ieguvumus un nosacījumus, apskatīšu brīvo līdzekļu ieguldīšanas iespējas un apzināšu riskus, kas šajā procesā var rasties.
