Ģimene ir ļoti liela un nopietna mūsu sabiedrības sastāvdaļa.Šķiet jau no laiku laikiem jeb kura indivīda, tātad sabiedrības mērķis ir bijis ģimene. Ģimenes veidošana, pilnveidošana, saglabāšana un pēcnācēju radīšana.
It kā cilvēce ir kļuvusi un kļūst izglītotāka it visos jautājumos un šinī gadījumā, es domāju tieši attiecību jautājumā. Arvien vairāk un vairāk tiek analizēta mūsu sabiedrība, gan no psiholoģiskās, ekonomiskās, sociālās puses, bet mēs vēl arvien dzīvojam sabiedrībā, kura nav vesela un man šķiet, ka mēs šo novirzi no normas uzskatam par normu, nu, vismaz tuvu tam. Varbūt tā kā cilvēks ir tāda būtne, kura ātri vien adoptējas jeb kurā situācijā, viņš sāk sadzīvot ar šādu sabiedrību un pieņem to?
Ļoti iespējams, ka tāds priekšstats rodas no tā, ka agrāk par sabiedrības veselību netika atklāti, izsmeļoši, objektīvi runāts un analizēts.
Ģimeniskais cikls ir personības etapveida iekļaušanās sociālo institūtu un lomu sistēmā, kas nodrošina cilvēku dzimuma reprodukciju un pēcnācēju sākotnējo socializāciju. Ģimenē cilvēki apgūst sabiedrībā nepieciešamās sociālās lomas, uzkrāj sociālo pieredzi un iemaņas, kas ir būtiskas, lai darbotos plašākā sociālajā kontekstā. Ģimene ir sabiedrības pamatšūniņa, kurā kā spogulī konkrēti atainojas vēsturiskā sociālā realitāte.…
