-
Atvaļinājumu veidi un to tiesiskais regulējums
NOBEIGUMS
Darba likums nosaka, ka ikgadējais apmaksātais atvaļinājums ir darbinieka tiesības. Tomēr atvaļinājuma piešķiršana viennozīmīgi ir arī darba devēja pienākums. Šis pienākums izriet no darba devēja pienākuma nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Par darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa paredzēts administratīvais sods - brīdinājums vai naudas sods no 50 līdz 750 latiem.
Likums nosaka, ka jebkurā gadījumā, ja tiek izmantots atvaļinājums, darbiniekam jāsaglabā iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējam jānodrošina līdzīgs vai līdzvērtīgs darbs ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem. Nereti dzīvē novēroti gadījumi, kad, atgriežoties no dzemdību un bērna kopšanas atvaļinājuma, sievietei tiek piedāvāts zemākas kvalifikācijas darbs. Turklāt, izsakot kādas pretenzijas, darbinieks riskē pazaudēt darbu pavisam. Tāpēc viņš ir spiests klusēt un neizmantot savas tiesības.
Bieži darbinieki pacieš darba devēja patvaļu, jo nemaz nezina savas tiesības un nav informēti par likumā noteiktajām iespējām uzlabot savus darba apstākļus. Turklāt darba devēji izmanto šo darbinieku neziņu savā labā. Darba vidi uzlabot būtu iespējams, ja darba ņēmēji būtu vairāk informēti par savām tiesībām un darba devēji respektētu šīs tiesības.
…
Darba tiesības ir tiesību aktu kopums, kurā noteiktas personu tiesības un pienākumi kā darba ņēmējiem un darba devējiem darba vietā. Viens no jēdzieniem, kas ietverts darba tiesībās, ir atvaļinājums. Atvaļinājums ir nepieciešams katra cilvēka atpūtai, lai neciestu veselība un atjaunotos darba spējas. Vēl jo vairāk, ja darbinieks strādā smagos un veselībai nelabvēlīgos darba apstākļos. Atvaļinājums ir nepieciešams, lai darbinieks reizi gadā varētu atpūsties no darba slodzes, tādējādi sagatavojot savas maņas un ķermeni turpmākajam darba periodam. Atvaļinājuma neizmantošana var novest pie fiziskām un garīgām pārslodzēm, kuru sekas nereti ir nelaimes gadījumi darbā vai arodsaslimšanas. Tad veselības uzlabošanai nākas iztērēt daudz vairāk finanšu līdzekļu nekā atvaļinājuma laikā nopelnītā darba alga. Cilvēks, kurš ir atpūties un apmierināts, spēj produktīvi strādāt. Darba likums paredz, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu . Tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu ir arī paredzētas Latvijas Republikas Satversmes 107. pantā, nosakot, ka ikvienam ir tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu , kā arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, atzīstot tās par cilvēka pamattiesībām.
