Augstā tipa kūdras slānis ir visbiezākais ~6m biezs. Sporu putekšņu analīze salīdzinot ar griezumu un litoloģijas skalu uzskatāmi parāda, ka Rožu purvā lakstaugus nomaina sfagni (Magelāna sfagns veidojot 0,5 m kūdras slāni klimatiskā optimuma beigās). Vēlā holocēna sākumposmā (~ 4500–3500 kal. g. p. m.) Rožu purvs attīstījās par augstā tipa purvu un tajā uzkrājās spilvju–sfagnu kūdra, kas purvā ir visbiezākā ~4,5 m. Vēlā holocēna vidusposmā no 3500 kal. g. p. m., klimatam kļūstot vēsākam un mitrākam, Rožu purva apkārtnes veģetācija piedzīvo strauju platlapju izzušanu, tos nomaina apstākļiem piemērotākas koku sugas – egle, bērzs un alksnis. Augstā tipa spilvju–sfagnu kūdras slānis, kas purvā sācis veidoties ~ 2000 kal. g. p. m. un uzkrājies līdz pat mūsdienām, veido nogulumu slāņa virsējos 3,0 m. Tā kā visā profilā tas ir visbiezākais slānis un turpina “augt” arī mūsdienās, tas norāda uz mitru un vēsu klimatisko apstākļu ilgstošu saglabāšanos. No nogulumu veidošanās sākuma līdz mūsdienām purvā uzkrājies ~8 m biezs kūdras slānis.
…
