A.Munte "Stāsts par Sanmikelu", A.Šveicars "Vēstules no Lambarenes", A.Kronins "Debesu valstības atslēgas". Analīze

Kopsavilkums par grāmatām
Pirmais iespaids, ieraugot šīs trīs grāmatas, kuras lielākoties bibliotēkās atrodamas tikai padomju laika sējumos, lasītājam visbiežāk ir šāds: 1. grāmata ap 428 lappaspusēm, otrā ap 368 lpp, trešā aptuveni tikpat, visas padomju laika izdevumi ar sīku druku, bezgala daudz informācijas...Tāds pirmais iespaids par vasaras lasāmvielu bija arī man, kad iznācu no bibliotēkas ar kaudzi grāmatām uz rokām...
Liels pārsteigums man bija tad, kad sapratu, ka sava laika lielāko daļu pavadu savā istabā, lai lasītu par neaizmirstami skaisto Samnikelas salu ar tās pasakaino dabu, dzīvniekiem, cilvēkiem, par misionāru, kurš mācējis mīlēt pasauli un Dievu tik patiesi, kā neviens to nav mācējis, par pašaizliedzīgo ārstu, kurš visu savu mūžu veltījis cilvēkiem un tautām, par kurām Eiropas cilvēks reti iedomājas..
Katra no izlasītajām grāmatām bija citāda. Tā kā vasara šogad nebija sevišķi saulaina, varēju to kompensēt, sapņojot par Kapri salas sauli, jūru, siltumu, skaistumu. Un patiešām mana vasara kļuva saulaināka, gaišāka, mīlīgāka. Daudz vairāk pavēros apkārt. Šī grāmata itkā aicināja apstāties, lai saprastu, cik skaistā vidē tu dzīvo vai varētu dzīvot, ja mīlētu to.
Izlasītā grāmata „Debesu valstības atslēgas” mani pārsteidza. Šī jaunekļa ceļš uz misionāra titulu, bijis grūts un sarežģīts. Viņam bijis tik daudz jāpārdzīvo, zaudējot savus vecākus, bet pēcāk savu mīlestību. Mani pārsteidza jaunekļa uzticība savai mīlestībai. Nē, viņš neiemīlēja citu,bet pievērsās Dievam, lai varētu piepildīt savu dvēseli ar mīlestību, cieņu, degsmi, jo zaudētā mīlestība to bija iztukšojusi. Šī grāmata lika daudz ko man pārdomāt savā dzīvē, par to, kādu lomu manā dzīvē ieņem religija un ko man nozīmē Dieva esamība līdzās man un manai ģimenei.
Trešās izlasītās grāmatas „Vēstules no Lambarenes” vienojošais mērķis ir ļoti līdzīgs A. Muntes darbam „Stāsts par Samnikelu”: abi grāmatu autori bijuši ārsti, kuru mērķis ir veidot gaišāku pasauli, ārstējot slimos. Apbrīnoju A. Šveicara milzīgo uzņēmību, darbaspējas un vēlmi palīdzēt cittautiešiem – melnādainajiem, kuri Eiropai šķiet baisi, bīstami, nepieņemami, kuri nav pelnījuši neko labāku par vergu dzīvi.
Ikvienam iesaku izlasīt šīs trīs grāmatas. Lai grāmatas izskats nav noteicošais tās novērtēšanā, saskati šo grāmatu skaisto dvēseli!
…