Eiropas Savienības reģionālā politika

Eiropas Savienība ir viena no visplaukstošākajām ekonomikas zonām pasaulē. Tomēr tās iekšienē pastāv ļoti lielas atšķirības ne tikai dalībvalstu starpā, bet arī aptuveni 250 reģionu starpā. ES ir 25 dalībvalstis, kuru iedzīvotāji ir tik dažādi. Mēs atšķiramies ne tikai ar savu kultūru, izskatu, valodu, paradumiem utt., bet arī ar attīstības līmeni. Tieši tāpēc ir izveidota reģionālā politika, lai varētu sekmēt neattīstīto reģionu attīstību un šādā veidā panākt labklājību visās ES dalībvalstīs.
Tā kā arī Latvija ir viena no Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet diemžēl mūsu valsts nav tik attīstīta kā tās valstis, kuras ES ir jau vairākus gadus, tāpēc pateicoties tieši Reģionālajai politikai ir lielas izredzes uzlabot ekonomisko un sociālo situāciju Latvijā, kā arī citās ES neattīstītākajās dalībvalstīs.
Reģionālā politika ir Eiropas solidaritātes konkrēta izpausme, un kopš 1989.gada tā nepārtraukti tiek pilnveidota. Ar tās palīdzību daļa no ES dalībvalstu iemaksām ES budžetā tiek pārskaitīta atpalikušajiem reģioniem un sociālajām grupām. No 2000. līdz 2006. gadam šie pārskaitījumi atbilda vienai trešdaļai no kopējā budžeta, proti, 213 miljardiem eiro.
Šo lielo naudas summu galvenokārt izmanto, lai palīdzētu mazāk labvēlīgajiem reģioniem pārvarēt atpalicību attīstībā. Pārējo summu izmanto, lai atbalstītu atsevišķu problemātisku apgabalu ekonomisko un sociālo pārveidi, mācību sistēmu modernizāciju un nodarbinātības veicināšanu. Jāatzīmē arī konkrētas Eiropas Savienības iniciatīvas reģionu sadarbības veicināšanai, krīzē nonākušo pilsētu un pilsētu kvartālu noturīgai attīstībai, lauku attīstībai un cīņai pret diskrimināciju.
Vajadzības uz vietas precīzi izvērtē reģioni un dalībvalstis. Politiku īsteno decentralizēti. Tomēr līdzekļu izmantošanas vispārējo struktūru nosaka Eiropas līmenī, piemērojot stingrus noteikumus, piemēram, attīstībā ņem vērā vides prasības un veicina iespēju vienlīdzību.
Šī politika ļauj iedzīvināt prioritātes, kas definētas Eiropas līmenī, vienlaikus nodrošinot solidaritāti, gan konkurenci(nodarbinātība, noturīga attīstība, zinātne, vispārējas nozīmes pakalpojumi).
Taču neatkarīgi no iesaistīšanās veida Eiropas atbalsts neaizstāj valsts atbalstu, bet to papildina.…