Eiropas Savienības (turpmāk tekstā - ES) sankciju pret Krievijas Federāciju pirmsākumi saistāmi ar pretlikumīgo Krimas okupāciju 2014. gadā, tomēr kritiskākais punkts sankciju jomā starp ES un Krievijas Federāciju, novērojams 2022. gada ietvaros. Līdz ar atkāroto Krievijas īstenoto iebrukumu Ukrainā, apdraudot un neievērojot tās suverenitāti un teritoriālo integritāti, pret Krievijas Federāciju sankciju vērstais loks ir ievērojami paplašinājies. ES, tostarp arī atsevišķi valstu aktori, piemēram, Francijas prezidents, Emanuels Makrons ir pielietojuši diplomātiskās sarunas kā rīku, lai panāktu Krievijas karaspēka atvilkšanu no Ukrainas valsts teritorijām, tomēr šīs sarunas nav rezultējušās ar panākumiem un vēl joprojām, kopš 2022. gada 24. februāra, Krievijas karaspēks turpina uzbrukt Ukrainas iedzīvotājiem, iznīcinot visa veida infrastruktūru, kā arī veicot liela mēroga cilvēktiesību pārkāpumus un cilvēku nogalināšanu.
Diplomātisko sarunu ceļā ES nav izdevies pārtraukt Krievijas Federācijas īstenoto agresiju, tādēļ kā ietekmēšanas rīks tiek pielietotas starptautiskās sankcijas, kas tiek pozicionētas ar mērķi, lai vājinātu Krievijas ekonomisko bāzi, atņemot tai piekļuvi kritiskajām tehnoloģijām un tirgiem, kas Krievijai nodrošina finansiālo atbalstu kara realizēšanai. Tostarp ES sankcijas tika ieviestas arī attiecībā pret Baltkrieviju un Irānu, kas ir sniegusi atbalstu Krievijas rīcībai. …
