Mūsdienu islāms atšķiras no islāma, kāds bija Muhameda dzīves laikā, vai islāma, kāds bija viduslaikos. Ir valstis, kuru konstitūcijā un likumkrājumos ir precīzas norādes, ka šī valsts ir islama republika vai ka šīs valsts valdošā reliģija ir islāms. Savukārt ir valstis, kurās formāli valsts ir atdalīta no reliģijas, piemēram, Turcija. Taču sabiedrībā tiek ievērotas daudzas normas, kuras likumdošanas sistēma, iespējams, patneatbalsta. Islāma valstīs ieraksts konstitūcijā dažkārt ir formāls, it īpaši tad, ja šajā valstī tikpat kā nav citu reliģisku minoritāšu.[5, 64]
Galvenie pārmetumi, kas tiek izteikti islāma valstīm, balstās uz atšķirīgu pieeju cilvēktiesībām. Savukārt islāma pasaules pārstāvji cenšas pārliecināt Rietumu demokrātijas, ka cilvēku pamat- tiesības šajās valstīs tiek ievērotas.Islāms garantē cilvēka pamattiesības. Tiesības uz dzīvību, vienlīdzību, brīvību; vārda, politiskās brīvības, pārvietošanās, darba tiesības; vienlīdzību likuma priekšā; tiesības uz taisnīgu tiesu, sociālo labklājību, laulību, privāto dzīvi un drošību, personīgā goda aizstāvību, izglītību, tiesības protestēt pret tirāniju; sapulču, sirdsapziņas, reliģisko jūtu tiesības, kā ari tiesības piedalīties valsts pārvaldē un tiesības uz pilnvērtīgu dzīvi.…
