Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 3 | |
I. | SODU SISTĒMA UN SODU VEIDI | 5 |
1.1. | Sods un tā mērķis | 5 |
1.2. | Sodu sistēma | 6 |
1.3. | Sodu veidi | 8 |
II. | SODA NOTEIKŠANA UN PIEMĒROŠANA | 11 |
III. | NOSACĪTA NOTIESĀŠANA (PROBĀCIJA) | 14 |
IV. | ATBRĪVOŠANA NO KRIMINĀLATBILDĪBAS UN SODA | 16 |
V. | KOPSAVILKUMS | 18 |
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN JURIDISKO AKTU SARAKSTS | 19 |
V KOPSAVILKUMS
Referāta izstrādes gaitā autors izdarīja šādus galvenos secinājumus:
1. Moldovas Republikā ir notikusi konsekventa atteikšanās no nāves soda kā soda veida, izslēdzot to arī no Kriminālkodeksa.
2. Moldovas Republikas Kriminālkodeksā dažviet ir novērojams no Latvijas tiesību sistēmas viedokļa nekonsekventas juridiskās tehnikas pielietojums, jo nav saskaņotas izmaiņas dažādu likuma Vispārīgās daļas pantu tekstos, kā arī ir acīmredzami likuma robi.
3. Par veiksmīgu risinājumu no juridiskās tehnikas viedokļa, autoraprāt ir uzskatāma nosacītas notiesāšanas institūta iekļaušana Moldovas Republikas Kriminālkodeksa nodaļā par atbrīvošanu no soda, jo nosacīta notiesāšana pēc savas būtības ir uzskatāma par atbrīvošanu no soda.
3. Moldovas Republikas Kriminālkodeksā tiesai, ar atsevišķām atkāpēm, nav dota tik plaša rīcības brīvība nosacītas notiesāšanas gadījumā kā tā ir Latvijas Republikā.
4.Lai arī Moldovas Republikas Kriminālkodekss pēc satura ir tuvs Krimināllikumam, tā strukturālā uzbūve ir veiksmīgāka. It īpaši to var teikt par tiesību doktrīnā un tiesu praksē izstrādātajiem galvenajiem nozieguma kvalifikācijas kritērijiem, kas tiesību normu veidā ir iekļauti MRKK XII nodaļā „Noziegumu kvalifikācija”. Tāpat pozitīvi ir vērtējams svarīgāko likumā lietoto terminu skaidrojums, kas ir dots MRKK XIII nodaļā „Dažu šī kodeksa jēdzienu un izteikumu satura skaidrojums” , kas nodrošina vienveidīgu šo terminu izpratni un pielietojumu.
…
Referāta mērķis ir veikt soda regulējuma Moldovas Republikas Kriminālkodeksā un soda regulējuma Latvijas Republikas Krimināllikumā salīdzinošo analīzi, tāpēc darbā galvenokārt ir izmantota salīdzinošā metode, mazliet izmantojot arī vēsturisko metodi. Salīdzinot dažādu valstu krimināltiesības ir jāņem vērā katras valsts vēsturiskās, politiskās un kulturālās īpatnības. Ņemot vērā to, ka gan Moldovas, gan Latvijas teritorijas ilgu laiku ir bijušas iekļautas vispirms cariskās Krievijas, bet pēc tam PSRS sastāvā, var un ir lietderīgi salīdzināt Moldovas Republikas un Latvijas Republikas krimināltiesības un to ģenēzi. Tas ir interesanti un, iespējams, arī lietderīgi tāpēc, ka Moldovas Republika ir izvirzījusi mērķi iestāties Eiropas Savienībā un tās likumdevējs nopietni strādā pie tiesību sistēmas vispār un krimināltiesību normu tanī skaitā pilnveidošanas saistībā ar šo izvirzīto uzdevumu.
