Kopsavilkums

Latviešu valoda 10. – 12. klasei
Šī vidusskolas mācību grāmata sastāv no piecām daļām, katrai ir attiecīgi savs autors: latviešu literārā valoda – Marta Rudzīte, leksikoloģija - Alise Laua, fonētika – Jānis Kušķis, morfoloģija – Dzintra Paegle, sintakse – Ilze Lokmane. Apskatīsim katru daļu atsevišķi.
Latviešu literārā valoda. Šīs grāmatas daļas mērķis ir dot lasītājam pamata zināšanas par galvenajiem latviešu valodas izpausmes veidiem (literārā valoda, dialekti), kā arī kā atšķirt kopto valodas paveidu no nekoptajiem un kāpēc mums vajadzīga literārā valoda. Tiek arī uzsvērts, ka ir nozīmīgi saskatīt mūsu izlokšņu un dialektu savdabīgumu un nozīmi.
Literārā valoda ir svarīgākais nacionālās valodas paveids, kas ir saziņas līdzeklis visai tautai gan runā, gan rakstos. Literārā valoda ir kops valodas paveids. Literārā valoda tiek lietota kultūras un administratīvās iestādēs neatkarīgi no to atrašanās vietas, literārajā valodā raksta un izdod grāmatas, žurnālus un laikrakstus, ko lasa visa sabiedrība. Literārajā runā jāizvairās no, piemēram, maz pazīstamiem apvidvārdiem (piemēram, paugas ‘sakas’, buļba ‘kartupelis’), nevajadzīgiem aizguvumiem ( piemēram, bīne ‘skatuve’, vot ‘lūk’). Izkopta, pareiza un bagāta valoda ir kultūras vērtība, pret to nevar izturēties vienaldzīgi, jo bez tās nevar pastāvēt sabiedrība.
Latviešu valodā ir vairāk kā 500 izlokšņu, tās pēc pazīmēm apvieno trijos dialektos- vidus, lībiskajā un augšzemnieku dialektā. Vidus dialekts ir pamats latviešu literārajai valodai. Kā īpatnību var minēt, piemēram, kurzemes izloksnes, kur sastop senu u līdzskaņu b un v priekšā, kur tagad runājam i, piemēram, zuve ‘zivs’. Lībiskā dialekta īpatnību piemēri: piedēkļu un gala zilbēs ir saīsināti garie patskaņi un divskaņi ie, uo pārvērsti par īsiem patskaņiem, piemēram, lasis ‘lasīs’, ceļates ‘ceļoties’, uozols ‘ozols’. Augšzemnieku dialekts no nacionālās literārās valodas atšķiras vairāk nekā citi dialekti, it īpaši fonētikā. Šis dialekts vairāk nekā citi ietekmējies no slāvu valodām. Īpatnību piemēri- skaņai a saknes un piedēkļa zilbēs noteiktā pozīcijā atbilst īss o, piemēram, lopa ‘lapa’, vosora vai vosara ‘vasara’; garjai u skaņai atbilst uo, eu vai yu, piemēram, loupa, leupa vai lyupa ‘ lūpa’.
…