-
Dzimumu stereotipi latgaliešu pasakās
Pasakā „Reizē apēstas brokastis, pusdiena un vakariņas” tiek runāts par kalpa ēdiena daudzumu un vēl nepadarītā darba apjomu. Pasakā tiek uzsvērta fiziska vajadzība – ēst.
Arī pasakā „Laiskā līgava” sievai tīk gulēt, darbs nav ne prātā, galvenā nozīme tiek piešķirta tikai saldam miegam. Šajās pasakās netiek domāts par vajadzību piramīdas augstāko sadaļu apmierināšanu, pasaku personāži apmierinās ar to, kas ir, nevēlas sasniegt vairāk. Iespējams, tas ir atkarīgs no sociālā sabiedrības slāņa grupas, kā arī cilvēka raksturs veido personas būtību.
Drošība un aizsargātība - Aizsardzība no briesmām, kārtība un tiesības, drošība (vajadzības, kas orientētas uz izdzīvošanu nākotnē)
Ansītis un Grietiņa ir uzskatāms pasakas piemērs, kurā brālis pieskata māsu un cenšas aizsargāt viņu no ļaunās raganas. Diendienā Ansītis pieskata māsu, kamēr vecākiem nav nekādas daļas gar bērniem, jo visapkārt ir bads un nabadzība. Kaut gan abi bērni tiek meža dziļumos, tomēr Grietiņa jūt brāļa atbalstu . Pasakā „Vīrs meklē zudušo sievu” sieva svešā vietā ierīko sev mājokli, lai radītu aizsargu no meža zvēriem un laika apstākļiem. Galvenais šīs piramīdas sadaļas uzdevums ir – būt drošībā. Pārsvarā ir pieņemts, ka par drošību jāatbild vīrietim (jācīnās ar pūķi, ienaidniekiem, ķēniņu), tomēr sieviete-māte izdarīs visu, kas ir viņas spēkos, ja redzēs, ka viņas bērns ir ticis nelaimē.
Piederības apziņa - ģimene, draudzība, grupas atbalsts, mīlestība, intimitāte, komunikācija
Vaļiniece un saimniece, pelnrušķīte un mātes meitas, gane un ķēniņiene – tās visas ir sabiedrībā nevienlīdzīgas sociālās grupas. Daudzās pasakās sievas sacenšas par lielāko pūru, mantas daudzumu, ārējo izskatu, gudrību, un parasti cīņa ir nevienlīdzīga. Ne jau velti vairākums pasaku beidzas ar teikumu: „... un viņi dzīvoja ilgi un laimīgi savā skaistajā pilī”, šis teikums apzīmē ieiešanu jaunā sociālajā slānī, nereti pieņemot arī jaunu statusu, piemēram, meitai izejot pie vīra, kļūstot par sievu. Jauns statuss nozīmē arī jaunus pienākumus, kas cilvēkam var likt justies vajadzīgam un noderīgam sabiedrībai.…
Kursa darba tēma ir „Dzimumu stereotipu arhetipiskā ģenēze un transformācijas latgaliešu pasakās”. Tiek uzskatīts, ka katrai pasakai ir sava morāle, pārsvarā pasakās labais gūst pārsvaru pār ļauno, bet ir sastopami stereotipi, kuri ne vienmēr atbilst patiesībai un reālajai dzīvei. Teorētiķis Karls Gustavs Jungs lieto jēdzienu „stereotips”, kas ir priekšstatu, uztveres, pārdzīvojumu stereotipi, kas veidojušies cilvēkiem desmitiem tūkstošiem reižu sastopoties ar vienām un tām pašām parādībām: attiecības starp cilvēkiem, dzīvība un nāve, dzimšana un nāve, priekšstats par četrām debespusēm, par augšu un leju, par dienu un nakti, par tumšo un gaišu. Pētījuma mērķis Izpētīt un raksturot dzimumu stereotipus latgaliešu tautas pasakās no Pētera Šmita pasaku krājuma „Latviešu tautas pasakas un teikas” Pētījuma priekšmets Latgaliešu tautas pasakas Pētījuma objekts Dzimumu stereotipi latgaliešu tautas pasakās
