-
Latvijas Valsts budžets
2016–2020 гг.
Ēnu ekonomika veicina nevienlīdzīgu konkurenci, izkropļo tirgu un negatīvi ietekmē nodokļu iekasēšanu, kā arī tās dēļ pieejamie statistikas dati var sniegt politikas veidotājiem maldīgu priekšstatu par norisēm tautsaimniecībā. Ēnu ekonomikai pastāv dažādas metodes tās apjoma aprēķināšanai. Tās, protams, nevar uzskatīt par precīzām un metožu rezultātus savā starpā nevar salīdzināt, jo iznākumi būs aptuveni, bieži pat ļoti atšķirīgi, dažreiz pat pretēji. Latvijā šobrīd krīzes dēļ tiek veikta budžeta konsolidācija, bet, ja varētu mazināt ēnu ekonomiku, palielinātos nodokļu nomaksa un valsts rīcībā būtu pietiekami līdzekļu, nebūtu jādomā par drastiskiem izdevumu samazināšanas pasākumiem, kuri skar gan iedzīvotāju ienākumu līmeni, gan saņemto pakalpojumu līmeni.
Protams, domāju, ka mēs visi grēkojam, šajā ziņā, pieverot acis uz dažiem it kā sīkumiem (es, piemēram, maksāju skaidrā naudā savai frizierei, uzliekot visu atbildību viņai pašai, vai viņa nomaksās no šīs summas nodokli vai nē), un es apšaubu vai tik drīz tas mūsu valstī mainīsies, jo mūsu sabiedrība nav tam gatava. Bieži vien ēnu ekonomika tiek uztverta kā normāla, jo joprojām neuzticamies valsts varai un oficiālajām struktūrām, tāpat daudzi nesaprot, kur tiek tērēta nodokļu nauda, domā, ka to vienkārši tērē ministri kaut kādās mistikās lietās. Patiesībā, katrs eiro, kuru iemaksā valsts budžetā ir svarīgs, lai valsts varētu nodrošināt mums būtiskākās funkcijas.
…
Valsts budžets ir Likumdošanas ceļā apstiprināts valsts (valdības) ieņēmumu un izdevumu saraksts noteiktam laika posmam, jeb finanšu plāns gadam, kurā noteikti valsts budžeta ieņēmumi un izdevumi. Šo plānu parasti izstrādā nākamajam gadam, un tas tiek aptuveni sastādīts arī turpmākajiem diviem gadiem. Šāds plāns ļauj Latvijas valdībai novērtēt, cik naudas tās rīcībā būs turpmākajos gados un cik daudz tā varēs atļauties tērēt, tādā veidā esot puslīdz drošai, ka nebūs dažādu nepatīkamu pārsteigumu, piemēram, nebūs situācijas, kad visa nauda gada vidū jau iztērēta un gada atlikušajos mēnešos nav līdzekļu, no kuriem maksāt pensijas vai citus maksājumus. Sastādot nākamā gada budžetu ir jāzina, kuri aizdevumi būs riskantie, kas varētu prasīt papildu izdevumus, ko paredzēt valsts budžetā. Latvijas valsts budžeta plānu izstrādā Finanšu Ministrija, akceptē Ministru Kabinets un apstiprina Saeima.
PDF formāts.