SECINĀJUMI
• No apskatītās literatūras secināms, ka jaunās reliģiskās kustības ir gana komplicēts fenomens, uz atšķirīgās vietās, tas parādījies atšķirīgā laikā.
• Jauno kristiešu draudžu kontekstā autore secina sekojošas lietas, kas atstāj ietekmi uz indivīdu un viņa apziņu, kā rezultātā viņš sāk apmeklēt draudzi:
• Pirmkārt, harizmātisks līderis ar savu personību atstās ietekmi uz indivīdu, jo sevi parādīs nereti kā dievišķās gudrības apskaidrotu, veiksmīgu un izredzētu personu, kas radīs indivīdā vēlmi viņam sekot un līdzināties.
• Otrkārt, jaunajās draudzēs nereti tiek pausts viedoklis, ka tieši konkrētā draudze un konkrētais mācītājs ir Dieva “izredzēts”, un tieši tur paustās pamācības ir patiesas un ilgi gaidītas. Šādi tiek novirzīta indivīda apziņa uz to, ka pie “mums” ir patiesība, bet “citur” tās nav vai trūkst.
• Treškārt, jaunajās draudzēs indivīds nereti izjūt līdzpārdzīvojumu, kā arī viņam ir iespēja izteikt savus iekšējos pārdzīvojumus, un saņemt atbalstu un palīdzību, tādejādi radot indivīda apziņā sajūtu, ka citiem viņš rūp.
• Jāsecina, ka vide veido subjektivitāti. Indivīdam veidojoties emocionālai piesaistei konkrētajai draudzei,
• reliģiskās patiesības viņam pašam kļūst aizvien pieņemamākas un pašsaprotamākas.
• Jāsecina, ka tieši jaunās reliģiskās kustībās visspilgtāk izpaužas tas, ka indivīda pārliecību un arī subjektīvu reliģisku pārdzīvojumu veido vide. …
