Eiropieši jau sen devās uz Indiju, lai tirgotos. Pamazām, lai aizstāvētu savas tirdzniecības intereses, viņi centās nodibināt šajā zemē politisku kontroli. Briti piespieda Franciju atteikties no savām interesēm Indijā. Lielbritānija iekļāva šo zemi savā impērijā un iedēvēja par “dārgakmeni kronī”.
17.gs. spēcīgākās Eiropas valstis īstenoja merkantilisma politiku, savā starpā cīnoties par kolonijām un tirdzniecību. Anglija, Francija un Nīderlande veidoja privātas kompānijas, kurām piešķīra ārkārtējas tiesības tirgoties ar Āzijas zemēm. Portugāļu kundzību tirdzniecībā ar Indiju pirmie centās vājināt holandieši. Taču viņus vairāk interesēja citas zemes, nevis Indija.
1600.gada pēdējā dienā karaliene Elizabete I atļāva nodibināt angļu Īstindijas kompāniju, kuru veidoja 80 Londonas tirgotāji. 1613.gadā Mogolu imperators Džahangirs atļāva Īstindijas kompānijai nodibināt tirgotāju apmetni Suratā. Līdz 1647.gadu Indijā bija 27 britu tirgotāju apmetnes, kuras galvenokārt bija izvietotas gar piekrasti.
…
