Notekūdeņi jātīra, ja to piesārņojums pārsniedz pieļaujamās koncentrācijas. Jāapsver visas iespējas tos izmantot atkārtoti – ražošanas procesā vai apūdeņošanā.
Notekūdeņus tira mehāniski, ķīmiski, bioloģiski un dezinficējot.
Tīrīšanas ietaišu vietai un tehnoloģijai ir jāsaskan ar vides aizsardzības prāsībam. Jānovērtē tīrīšanas ietaišu iespējamais būvniecības un ekspluatācijas līmenis. Jācenšas izvēlēties tīrīšanas ietaises ar ilgu darba mūžu un maziem ekspluatācijas izdevumiem. Lila nozīme tīrīšanas ietaišu izvēlē ir ekonomiskajām iespējām.
Parasti notekūdeņus tīra mehāniski, tad bioloģiski un pārtīra pēc kombinētā paņēmiena, kurā ietilpst mehāniskās un boloģiskās tīrīšanas elementi.
Notekūdeņu mehāniskai tīrīšanai izmanto kāšanu caur redelēm vai sietiem, nostādināšanu un flotāciju.
Tīrot sadzīves notekūdeņus mehāniski, piesārņojumu iespējams samazināt par 40-60 procentiem. Pēc šādas tīrīšanas samazinās galvenokārt ūdenī neizšķīdušo organisko un neorganisko vielu un baktēriju koncentrācija. Ūdenī izšķīdušo vielu daudzums parasti paliek nemainīgs.…
