-
Pedagogu vecuma struktūras izmaiņas un to ietekmējošie faktori Latvijas izglītības sistēmā
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Anotācija | 2 | |
| Annotation | 4 | |
| Ievads | 6 | |
| 1. | Vispārīgs demogrāfiskās situācijas raksturojums | 9 |
| 1.1. | Demogrāfiskās situācijas raksturojums izglītības sistēmā | 10 |
| 1.2. | Demogrāfija ietekmē pedagogu vecuma struktūras izmaiņas Eiropā | 12 |
| 2. | Pedagogu vecuma struktūras izmaiņas Latvijā | 14 |
| 2.1. | Pedagogu vecuma struktūras izmaiņas Igaunijā un to ietekmējošie faktori | 16 |
| 2.2. | Pedagogu vecuma struktūras izmaiņas ASV | 17 |
| 2.3. | Pedagogu darba tirgus Latvijā un citur pasaulē | 20 |
| 3. | Faktori, kas veicina pedagogu kopuma vecuma struktūras izmaiņas | 25 |
| 3.1. | Pedagoģijas, kā profesijas prestiža trūkums | 26 |
| 3.2. | Pedagogu darba atalgojums, zems un nemotivējošs | 29 |
| 3.3. | Jaunie pedagogi nevēlās strādāt izglītības sistēmā | 32 |
| 3.4. | Latvijā tiek slēgtas vai reorganizētas izglītības iestādes | 34 |
| 3.5. | Pedagogu vecuma struktūras izmaiņas pēdējos piecos gados | 36 |
| 4. | Pedagoģijas studentu anketēšanas rezultāti | 40 |
| 4.1. | Izglītības iestāžu vadītāju interviju apkopojums | 47 |
| Secinājumi | 52 | |
| Lietotie termini | 56 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 58 | |
| Pielikums | 60 |
„Straujo politisko un ekonomisko pārmaiņu periods Latvijā izraisīja ievērojamas demogrāfiskās svārstības mūsu valstī. Dzimstības līmeņa pieaugumam pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā sekoja būtisks tā kritums, pēdējos gados stabilizējoties ar nedaudz izteiktu pieauguma tendenci 20–22 tūkstošu līmenī gadā (Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, 2007). Šīs pārmaiņas aktualizē jautājumu par nepieciešamību prognozēt vajadzīgo pedagoģisko darbinieku skaitu gan tuvākā, gan tālākā nākotnē.” ( A. Baumanis ,”Skolotāju skaitu ietekmējošo faktoru kopums”)
Pēdējos gados Latvijas izglītības sistēmu būtiski ietekmē dažādi demogrāfiski, ekonomiski un sociāli faktori, kas veicina pedagogu novecošanu. Jaunajiem skolotājiem, darbs klasē nešķiet saistošs un pēc diploma saņemšanas, liela daļa, neuzsāk savu karjeru izglītības iestādēs, bet meklē citas alternatīvas. Tādejādi veicinot pedagogu vidējā vecuma palielināšanos. Daudzi skolā strādājošie pedagogi, vēl šobrīd neprot apieties ar jaunajām tehnoloģijām, tādejādi radot iespaidu, ka skolotāji un skolēni dzīvo katrs savā pasaulē. Izstrādājot šo darbu, darba autore cenšas noskaidrot, kādi ir iemesli, kādēļ jaunie pedagogi izvairās no darba izglītības sistēmā, cik kritiska un nestabila ir situācija Latvijā un kas ir galvenie faktori, kas mūs ir noveduši līdz jauno pedagogu deficītam skolās.
Tā kā pati esmu topošais pedagogs, kurai drīz pienāks brīdis, kad būs jāstājas klases priekšā, man šķita interesanti izpētīt situāciju valstī, kādi draudi, iespējas, mūsdienu sabiedrībā, ir manis izvēlētajai profesijai.
Bakalaura darba tēma- pedagogu vecuma struktūras izmaiņas un to ietekmējošie faktori Latvijas izglītības sistēmā.
Pētījuma objekts: Latvijas izglītības sitēmā strādājošo pedagogu kopums.
Pētījuma priekšmets: Faktori, kas veicina pedagogu vecuma struktūras izmaiņas.
Darbam izvirzītais mērķis: izzināt pedagogu kopuma vecuma struktūras izmaiņas un to ietekmējošos faktorus Latvijas izglītības sistēmā.
Hipotēze- Latvijas izglītības iestādēs strādājošo pedagogu kopums pakļauts straujai novecošanai , ja netiks pievērta uzmanība faktoriem, kas to ietekmē un jaunie pedagogi turpinās aizplūst no izglītības sistēmas.
Teorētiskā bāze- literatūras, avotu un statistikas datu analīze.…
Mūsdienās jaunie skolotāji nav motivēti strādāt skolās. Skolas vadība ir spiesta pieaicināt pensionētos skolotājus, lai varētu uzsākt jauno mācību gadu. Tādēļ rakstot šo darbu, darba autore vēlās noskaidrot, kādas izmaiņas ir vērojamas pedagogu struktūrā, un kas ir galvenie faktori, kas ietekmē šīs izmaiņas, kādēļ jaunie pedagogi nenonāk izglītības iestādēs, kas ietekmē viņu velmi strādāt izglītības sistēmā. „ Izglītības sistēmā notiek radikāli pārkārtojumi visos tās sektoros. Izglītībā ienāk jauna politika, līdz ar to jauna izglītības filozofija, jauns izglītības saturs un jauna skolu attīstības virzība, kuru nosaka gan skolēni un viņu vecāki, gan valsts attīstība kopumā. Pedagogu izglītība un tālākizglītība ir viens no valsts visas izglītības sistēmas stūrakmeņiem. Būtiska ir pedagoga attieksme pret šīm pārmaiņām, kura nevar mainīties īsā laika periodā. Mainīt attieksmi, attīstīt jaunas sadarbības prasmes- tam jākļūst par valstī vienotu, ilglaicīgu garantējošu, mērķtiecīgi virzāmu procesu, kam jānodrošina augsti kvalitātes standarti visās izglītības pakāpēs. Sabiedrībā pieaug pieprasījums pēc pedagogiem, kas būs gatavi pastāvīgām pārmaiņām, spējīgi uz izaugsmi, uz sava izglītības līmeņa nepārtrauktu paaugstināšanu, kuri būs uzņēmīgi pielikt pūles un atrast vietu mainīgajos ekonomiskajos un sociālajos apstākļos.
