-
Reģionu floras un faunas līdzības koeficienti
Secinājumi, diskusija
Pēc alfa beta un gamma aprēķiniem varam secināt, ka mūsu klasterī biotops ir
salīdzinoši atšķirīgāks un ir pietiekams sugu daudzums, kas uz kopējā fona labprātāk aug tādos apstākļos, kurus nespēj piedāvāt pārējie klasteri, kādi tie ir autoru analizētajā klasterī.
Otrkārt, jāsecina ka mūsu klasterī ir augsta dažādība salīdzinoši ar citiem klasteriem (viena salīdzinājumā 18%, bet otrā tikai 4% līdzība parauglaukumiem). Ir zināms, ka mūsu klastera sugas ir līdzīgas, taču lai arī ar programmatūras palīdzību un formulām ir iespēja aprēķināt nepieciešamo, ar to nepietiek, lai apgalvotu, ka teritorija ir bioloģiski daudzveidīgāka un
nozīmīgāka, ir ļoti svarīgi zināt, kuras sugas ir aizsargājamas un kuras invazīvas. No tā izriet, ka ir būtiski zināt biotopa ekoloģisko daudzveidību, lai sadalītu teritorijas, kur droši var veikt lauksaimniecības darbus un kur tā būtu aizliegta, jo būtu paredzēta aizsargājamo teritoriju izveidei, saglabājot retas, nozīmīgas sugas.
Pēc sugu augšanas vietām, var secināt, ka 1. un 2. klasteris ir teritorija, kur notiek
intensīva cilvēka darbība, kur augsne ir kultivēta un auglīgāka, turklāt 3. klasteris lielākoties ir ar smilšainu, kraju augsni, tās biotops varētu būt sausas pļavas, sausi priežu meži, vai arī smilšainas kāpas.…
Teorētiskais Pamatojums. Klasteranalīzē ir pētnieciskās analīzes forma, kas ļauj identificēt struktūras no uzkrātajiem datiem. Klasteranalīze tiek saukta arī par segmentācija analīzi vai taksonomijas analīzi (Statistics Solutions, 2016). Ar šo analīzi mēģina identificēt vienlīdzīgas gadījumu grupas, - šī pētnieciskā darba gadījumā augu sugu grupas. Klasteranalīze tiek izmantota, lai noteiktu grupas gadījumos, ja tās nav agrāk pētītas. Bioģeogrāfiem galvenais atslēgas vārds, kas saistās ar klasteranalīzi ir taksonomijas veidošana jeb hierarhiska klasifikācija, kas atbilst matemātiskam sadalījumam (Pang, 2006). Tieši šajā praktiskajā darbā tiek izmantota hierarhiskā klasterēšana – visbiežāk izmantotais klasterēšanas veids, kur dati tiek organizēti kokā ar atzariem (grupās un apakšgrupās ar līdzīgiem augiem). Katrs mezgls (atzars) jeb klasteris kokā ir subklasteru kopa un koka saknes ir klasteris, kas satur pilnīgi visus objektus. Mūsu darbā tiek veidota dendrogramma jeb koka tipa diagramma, kas ataino klasteru-subklasteru grupu attiecības un kārtību, kādā tie sakārtoti (Pang, 2006). Klasteranalīze sadala datus grupās (klasteros), kas ir jēgpilnas un noderīgas. Ja darba mērķis ir jēgpilnas grupas, tad klasteriem jāsatur datu dabiskā struktūra. Dažkārt klasteranalīze ir noderīgs sākumpunkts citiem mērķiem, piemēram, datu apkopošanai un kopsavilkumam par datiem (Pang, 2006). Klasteranalīze spēj nodrošināt abstrakciju no individuālas datu vienības līdz klasteriem jeb datu kopām, kurām dati pieder.
Pdf formāts.
