Protams, tas nav bijis viegli, taču lielu lomu vienmēr nospēlē psiholoģiskais faktors, kā arī vajadzība piespiež cilvēku darīt visneiespējamākās lietas un strādāt vaiga sviedros. Un mūsu senči tā darīja. Bez viņu rīcības Latvija nebūtu tāda kāda tā ir šobrīd. Latvijas meži, iespējams, būtu pieskaitāmi pie nemorālajiem, nevis pie pārejas grupas, kas ir starp nemorālajiem un boreālajiem. Šo lietu ietekmēja mežu ciršana un dedzināšana, jo vietās, kur iepriekš auga platlapji, mūsdienās aug skujkoki, bērzi, baltalkšņi.
No līdumu līšanas laikiem līdz mūsdienām zemkopībā neauglīgu zemju ielabošanai tiek izmantota mēslošana ar pelniem. Pelni, kas rodas sadedzinot dažādus kokus, ir viens no labākajiem kompleksajiem mēslojumiem. Tie satur fosforu, kāliju, kalciju un daudzus augiem nepieciešamos mikroelementus ( http://saimnieciba.calis.lv/darzs/planosana-un-kopsana/pelnu-pielietosana-darzkopiba/ ). Iespējams, šo gudrību zināja jau daudzus gadsimtus atpakaļ...
…
