-
Eiropas Savienības ekonomiskā politika
Eiropas Ekonomiskā un monetārā savienība (EMS) ir augstākā Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomiskās integrācijas pakāpe. EMS var raksturot kā sistēmu, kura ir galvenais ES instruments, lai sasniegtu tās ekonomiskās politikas pamatmērķus – stabilu izaugsmi un zemu inflāciju. EMS izveidošanas pamatā ir ideja par lielas, stabilas ekonomiskās zonas radīšanu, kuras ietvaros tiek saskaņota dalībvalstu ekonomiskā, fiskālā un monetārā politika, rezultātā veidojot vienotu monetāro politiku visā eiro zonā, kuru īsteno Eiropas Centrālā banka (ECB) un kuras galvenais mērķis ir cenu stabilitāte un vienotas valūtas eiro ieviešana.
Ekonomiskā un monetārā savienība nozīmē:
1)vienotu valūtu – eiro – visās EMS valstīs jeb eiro zonā;
2)vienotu monetāro politiku visā eiro zonā, ko īsteno ECB kopā ar eiro zonas valstu centrālajām bankām;
3)ekonomiskās un fiskālās politikas koordināciju starp dalībvalstīm.
Eiropas Centrālā banka. Kopš 1999. gada 1. janvāra ECB ir atbildīga par monetārās politikas īstenošanu eiro zonā, kuras tautsaimniecība ir otrā lielākā pasaulē – pēc ASV. ECB ir brīva no politiskā spiediena un var koncentrēties tikai uz eiro stabilitātes nodrošināšanu, tā darbojas pilnīgi ārpus jebkuras valdības ietekmes, kā neviena centrālā banka pasaulē. ECB ir regulāri jāatskaitās Eiropas Parlamentam par savu darbību, bet Eiropas Parlamentam nav varas grozīt ECB Statūtus. 1
Cieši sadarbojoties ar valstu centrālajām bankām, ECB sagatavo un īsteno lēmumus, kurus pieņēmušas Eirosistēmas lēmumu pieņemšanas struktūras – ECB Padome, Valde un Ģenerālpadome.…
Integrācijas formas. Pirmā, sākotnējā forma, tiek saukta par brīvās tirdzniecības zonu, kuras pamatā ir muitas nodevu un citu ierobežojumu atcelšana tirdzniecībā starp dalībvalstīm. Tas nozīmē, ka brīvā tirdzniecības zona rada kopēju tirgu precēm, kas ražotas šajā zonā. Eiropas brīvās tirdzniecības asociācija (EBTA) tikai izveidota 1960. gadā pēc Lielbritānijas iniciatīvas kā pretsvars sākotnējiem Ekonomisko Kopienu soļiem. Šobrīd tikai 3 valstis – Norvēģija, Islande un Lihtenšteina – ir palikušas kā dalībvalstis EBTA ietvaros. Otrā, progresīvākā forma, ir muitas savienība. Muitas savienība sevī ietver ne tikai brīvu tirdzniecību starp dalībvalstīm, bet arī kopējus ārējos tarifus, t.i., visas valstis piemēro vienādus tarifus valstīm ārpus muitas savienības. Kopienu muitas savienība tika izveidota 1968. gadā ar kopējo muitas tarifu attiecībā uz precēm tirdzniecībai ar trešajām valstīm. 9. pants sākotnējā EEK līgumā (šobrīd 23. pants) noteica, ka muitas savienība aptver visu preču tirdzniecību un ietver aizliegumu par muitas nodevām uz importu un eksportu starp dalībvalstīm, kā arī ietver muitas tarifu pieņemšanu attiecībā uz trešajām valstīm. Ir svarīgi atzīmēt, ka šī līguma idejas ir pārņemtas Konstitūcijas projektā.
