| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Sociālo normu jēdziens un to veidi | 4 |
| 1.1. | Morāles normas | 6 |
| 1.2. | Paražas | 7 |
| 1.3. | Korporatīvās normas | 8 |
| 1.4. | Reliģijas normas | 9 |
| 2. | Tiesību normas jēdziens, izpratne un būtība | 11 |
| 2.1. | Tiesību normas pazīmes | 12 |
| 2.2. | Tiesību normu struktūras analīze | 13 |
| 2.3. | Tiesību normu veidi | 15 |
| 3. | Sociālo normu savstarpējie sakari | 16 |
| 3.1. | Tiesību normu un morāles normu savstarpējie sakari | 17 |
| 3.2. | Tiesību normu un paražu savstarpējie sakari | 19 |
| 3.3. | Tiesību normu un korporatīvās normas savstarpējie sakari | 20 |
| 3.4. | Tiesību normu un reliģijas normu savstarpējie sakari | 20 |
| Nobeigums | 22 | |
| Izmantotā literatūra | 23 |
Nobeigums
Šajā darbā tika parādīts, ka jebkuras tiesību sistēmas centrālo kodolu veido dažādas sociālās normas. Turklāt tās nerodas pašas no sevis, bet gan tās veido cilvēki, no kā izriet, ka tās ir cilvēku gribas un rīcības rezultāts. Sociālās normas nav pašmērķis, bet gan līdzeklis noteiktu mērķu sasniegšanai. Tāpēc tām ir noteikti uzdevumi jeb funkcijas.
Sociālās normas ir ļoti efektīvs iedarbības līdzeklis uz cilvēka uzvedību, tāpēc tās tiek izmantotas normatīvās regulācijas gaitā. Sociālā norma parasti ietver sevī kaut kādu uzvedības reglamentējošu noteikumu. Visbiežāk šiem noteikumiem ir obligāts raksturs. Šie noteikumi vienādi attiecas un visiem cilvēkiem, kas pieder pie tās sabiedrības, kas ir radījusi šo normu. Šo normu obligāto raksturu cenšas garantēt sabiedrība. Sociālās normas ir dažādas, tāpēc arī ir dažādas garantijas. Tās ir atkarīgas ne tikai no normu rakstura, bet arī no sabiedrības attīstības pakāpes, individuālās attīstības pakāpes utt.
Darbā drusku vairāk tika aplūkota tiesību norma, kas ir viens no svarīgākajiem normu veidiem sociālajā normu sistēmā, kas pauž to, ka tā ir nepārtrauktā mijiedarbībā ar citām sociālajām normām, vienai otru papildinot un veidojot vienu vienotu sistēmu – sociālo normu sistēmu.
Darba tēma šķita interesanta, tāpēc noteikti ievieš interesi tālākai sociālo normu izpētei, vienīgi par nožēlu jāsaka, ka latviešu valodā par tiesību normām ir tikai viens fundamentāls pētījums, proti, prof. V. Jakubaņeca grāmata „Tiesību normas”.
…
Tiesību norma ir tiesību pamatšūna, tā ir pirmsākums daudzām darbībām un līdz ar to katrs cilvēks, neatkarīgi no tā kādā sfērā viņš darbojas, noteikti savā dzīvē saskaras ar tiesību normām. Un tāpēc, pēc manām domām, katram cilvēkam ir jābūt vismaz nelielam priekšstatam par tiesību normām, to struktūru, nozīmi un mijiedarbību ar pārējām sociālajām normām. Tiesību norma pati kā tāda nepastāv kā kaut kas izolēts, bet gan ietilpst sociālās normas sistēmā un ir viens no tās veidiem. Respektīvi, tiesību norma ir viens no elementiem, kas veido sociālo normu mehānismu, kas darbojās kā vesela regulācijas sistēma. No kā izriet, ka tiesību norma, tāpat kā pārējās sociālās normas, ir cilvēku sabiedrības neatņemama sastāvdaļa, tā uzstājas ne tikai kā objektīva forma nepieciešamo sakaru iespēju mijiedarbībai starp cilvēkiem, bet arī visu dabisko parādību attīstības forma. No visām esošajām sociālajām regulām tiesību normām ir vislielākais spēks. Šī spēka galvenais cēlonis ir tas, ka šīs regulas garantē valsts. Bez šaubām, tas ir atkarīgs no tā, kā konkrētā valsts šo uzdevumu pilda. Lielā normu obligātumu nodrošina to soda sankcijas. Tās atņem vai ierobežo tiesībpārkāpējam noteiktus labumus, piemēram, ierobežo brīvību; uzliek noteiktus pienākumus, piemēram, naudas sods; paredz nosodījumu, piemēram, rājienu, brīdinājumus. Tādas sankcijas iedala kriminālās, administratīvās un disciplinārās. Šī darba galvenais uzdevums ir noskaidrot kādu vietu tiesību normas ieņem sociālo normu sistēmā, kāpēc tiesību normas pieskaita pie sociālām normām un kādas kopīgas un atšķirīgas īpašības piemīt tiesību normai saistībā ar citām normām, kas pieder sociālo normu sistēmai.
