Kūlas dedzināšana Latvijā un tās ietekme uz apkārtējo vidi. Vides ekonomika

Pavasaris ir viens no saspringtākajiem periodiem, kad Latvijā ik dienas uzliesmo desmitiem kūlas ugunsgrēku. Līdz ar pavasara atnākšanu pļavās un rudenī nenokoptajos laukos atkal, diemžēl, sāks darboties kūlas dedzinātāji. Joprojām vērojama iedzīvotāju nesapratne par kūlas dedzināšanas aizliegšanas dziļāko jēgu. Ugunsgrēku skaits ik gadus sasniedz vairākus simtus, nesot sev līdz lielu postu gan dabai, gan pašiem cilvēkiem. Kūla tiek dedzināta ne vien laukos, bet arī pilsētās un to teritorijās. Jau daudzus gadus par galveno dedzināšanas negatīvo ietekmi tiek uzskatīta ugunsbīstamība, sīko kukaiņu un citu dzīvo radību bojāeja. Pēc būtības šīs ir uzreiz ieraugāmās negatīvās sekas. Kūlas dedzināšanai ir arī cita negatīva ietekme, kuras sekas summējas daudzos gados, padarot gan katru atsevišķu zemnieku, gan sabiedrību kopumā nabadzīgāku un neveselāku. Kūlas dedzināšana pļavās ir pretēja rīcība pasaulē daudz pieminētajai ilgtspējīgai attīstībai.
Nevajadzīgi dedzinot kūlu vai salmus, zemes īpašnieks samazina sava zemes īpašuma vērtību, kā arī bez lietderīgas izmantošanas iznīcina sev pieejamo atjaunojamo enerģijas avotu – biomasu.
Pastāv vairāki veidi, kā var risināt problēmu. Novākt kūlu, ķīpot, uzglabāt zem jumta līdz apkures sezonai, izmantot kā atjaunojamo enerģijas avotu siltumenrģijai. Koku, krūmu zarus pēc nociršanas vai nopļaušanas sasmalcināt ar šķelotāju un sagatavojamai izmantošanai apkurei vai komposta sagatavošanai.…