-
Latviešu valodas pētnieki, sākot ar pirmssākumiem līdz jaunlatviešu laikiem
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Nozīmīgākie latviešu valodas pētnieki līdz 19.gs. | 4 |
| 1.1. | Ertmanis Tolgsdorfs | 4 |
| 2.1. | Georgs Mancelis | 4 |
| 3.1. | Elgers Georgs | 5 |
| 4.1. | Kristofors Fīrekers | 5 |
| 5.1. | Heinrihs Ādolfijs | 6 |
| 6.1. | Ernsts Gliks | 6 |
| 7.1. | Jānis Reiters | 7 |
| 8.1. | Johans Georgs Rēhehūzens | 9 |
| 9.1. | Georgs Dresels | 9 |
| 10.1. | Liborijs Depkins | 9 |
| 10.1. | Gothards Frīdrihs Stenders | 10 |
| 2. | Nozīmīgākie latviešu valodas valodnieki no 19.gs. sākuma līdz „Jaunlatviešu” kustībai | 12 |
| 2.1. | Gustavs Bergmanis | 12 |
| 2.2. | Kārlis Frīdrihs Vatsons | 12 |
| 2.3. | Augusts Bīlenšteins | 12 |
| 2.4. | Juris Bārs | 13 |
| 2.5. | Juris Neikens | 14 |
| Secinājumi | 16 |
2.6. Juris Neikens
Dzimis 1826.gadā Ārciema pagastā. Mācījies Limbažu apriņķa skolā. (1838-1841). Strādājis par palīgskolotāju Valmieras draudzes skolā. Neikens visu mūžu rūpējās par latviešu tautas materiālo un tikumīgo labklājību. Ekonomisko pamatu Neikens redzēja zemniecības uzplaukumā (līdzīgi jaunlatvieši noraidīja feodālo klaušu sistēmu, mudināja zemniekus iepirkt mājas dzimtsīpašumā), tikumisko - sekošanā Dieva mācībai. Lai tautu audzinātu kristīgā garā, Neikens izdeva laikrakstu "Ceļa Biedris" (1863 tas bija laikraksts "Latviešu Avīzes" pielikums, pēc pārtraukuma 1865-67 patstāvīgs izdevums), kurā ievietoja galvenokārt savus sprediķus, stāstus, dzejoļus, tēlojumus, aforismus, rakstus. Neikena stāsti "Vai pamātei nav grūti?", "Vai devītais bauslis vēl spēkā?", "Kam taisnība?" (visi 1863), "Par Oliņiem" (1865) "Bāris" (1866) ievadīja latviešu nacionālo stāstu rakstniecību, aizsāka latviešu zemnieku tēlu galeriju, ko turpināja Apsīšu Jēkabs, brāļi Kaudzītes, A. Saulietis u.c. Stāstus Neikens sacerēja pēc apzinātiem racionāli ētiskiem un estētiskiem principiem - lai stiprinātu tautā darba mīlestību, godīgumu, kristietības tikumību ideālus. Didaktiku, sentimentalitāti, laikmetīgās sadzīves ainas sintezēja dziļi cilvēciska problemātika, Neikena tikumības un tīrības slāpes. Idejas, pamācības prioritāte diktējusi stāstu mākslinieciksa veidojuma īpatnibas. Personas un notikumi zīmēti skopiem, aprautiem vilcieniem, ikdienas realitātē vērotais paspilgtināts un sabiezināts, raksturi pirmatnēji raupji, nenogludināti, tieši, savā vienkāršībā reljefi un monumentāli. …
Latviešu valodas veidošanās Latvijas teritorijā meklējama pašos pirmsākumos, tālajā 13. gadsimtā. Pirmā skola, ko dibinājis Bīskaps Alberts Rīgā iesakņoja mācīšanās tikumu Latvijas teritorijā. Domskolā mācības sākotnēji notika latīņu valodā. Skolai ir liela loma latviešu valodas pamatu likšanā. Pēcāk izdota arī Indriķa Livonijas hronika- pirmais vēstījums, kurā atspoguļoti notikumi tagadējā Latvijas teritorijā 12.gs. un 13.gs. sākumā, tā izdota latīņu valodā. (Bankavs A.,Jansone, 2010 Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas, Latvijas Universitāte, 2010, 15) Senākais, zināmais ar roku rakstītais teksts latviešu valodā atrasts 1507. gadā, kura nosaukums ir „Gisberta” tēvreize. Tiek uzskatīts, ka šo ierakstu 16. gadsimta pirmajā pusē esot veicis Romas katoļu priesteris, kurš darbojies Rīgā un tās apkārtnē – Nikolauss Gisberts. Pēc tam tagadējā Latvijas teritorijā dibina pirmo Rīgas pilsētas bibliotēku (Bibliotheca Rigensis; tagad: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka). 1525. gads ir nozīmīgs notikums latviešu valodas vēsturē, jo Vācijā tika iespiesta pirmā grāmata latviešu valodā, kaut gan visas liecības par to tiek iznīcinātas, un grāmata nav saglabājusies līdz mūsdienām. Pēcāk Viļņā izdod pirmo no senākajām grāmatām latviešu valodā, kas saglabājusies līdz pat mūsdienām. P. Kanizija (1521-1597) katoļu katehisma tulkojumu, ko tulkojis latviešu valodas pētnieks E. Tolgsdorfs un J. Teknons. Nesvarīga personība latviešu valodas veidošanās procesā ir Nikolajs Mollīns, kurš ieceļojis no Antverpenes, viņš izveido pirmo tipogrāfiju Latvijas teritorijā un iespiež pirmo grāmatu. Galvenokārt grāmatas izdotas latīņu un vācu valodās, tomēr vienu grāmatu (rokasgrāmatu) iespiež arī latviešu valodā. Tā ir luterāņu rokasgrāmata „Evanģēlijs un baznīcas dziesmas” (Evangelia und Episteln..). (Bankavs A.,Jansone, Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas, Latvijas Universitāte, 2010,16.,17.lpp.)
