Spēļu psiholoģija

Neliels ievads:

Jebkurš cilvēks – gan pieaugušais, gan bērns – savā dzīvē nokļūst dažādās situācijās, kur no atšķirīgām alternatīvām jāizvēlas pareizā.
Dzīvē rodas arī daudz psiholoģisko problēmu, kuras ir jārisina, un ir nepieciešams liels zināšanu krājums. Jo vecāks ir cilvēks, jo lielāka ir viņa dzīves pieredze, jo plašāks iegūto zināšanu klāsts.
Pirmskolas vecums – tas ir laiks, kad bērns praktiski apgūst elementāras loģiskas operācijas, kad uzkrāj konkrētas zināšanas un praktiskās iemaņas. Kaut gan pat liels zināšanu krājums neļauj izdarīt secinājumus par augstu attīstības līmeni. Ar zināšanām jāprot arī operēt. Pārstrādāt visu iegūto informāciju. Tiek piedāvāta situāciju modelēšana vai, citiem vārdiem, spēles, kas palīdz izprast informācijas būtību.
Jo lielāks ir zināšanu apjoms, kurš saistīts ar materiālu, ko apgūst un pārvalda skolēns, jo labāk šīs zināšanas tiek sistematizētas un nostiprinātas īslaicīgā atmiņā un vieglāk tās var atcerēties atbilstošā situācijā, kā arī skolēnam ir plašāks dažāda tipa uzdevumu risināšanas metožu un paņēmienu klāsts un lielākas jaunu uzdevumu un problēmu risināšanas iespējas.
Problemātiskums ir viens no attīstošas apmācības pamatprincipiem. Uz to ir orientētas gan mācības, gan psiholoģija un didaktika.
Jo biežāk tiks atsauktas atmiņā agrāk apgūtās zināšanas, lietojot tās konkrētās situācijās, jo labāk tiks apzinātas to kopsakarības.
Tādēļ gribu sīkāk pakavēties pie šī darba mērķa – kā piesaistīt uzmanību, kā izmantot savas spējas, psiholoģiska rakstura īpatnības.
Spēle ir ne tikai interesanta, bet arī visnotaļ noderīga dažādās jomās un pamācoša jebkurā vecumā. Spēle, par kuru stāstīšu tālāk palīdz attīstīt psiholoģiskās un pedagoģiskās spējas, māku piesaistīt uzmanību un to trenēt un pie tam izmantot arī rakstura īpatnības, kā arī trenēt atmiņu, koncentrēšanās spējas, aktīvu domāšanu, ievērot precizitāti, darboties aktīvi, kā arī attīstīt komunikācijas spējas ar citiem cilvēkiem (spēles dalībniekiem).

…