Izpratne par to, kādas bērnībā iegūtās prasmes paredz nākotnes rezultātus, varētu būt ļoti noderīga, palīdzot bērniem izaugt par pilnvērtīgiem pieaugušajiem. Nepietiekams sociālās un emocionālās darbības līmenis arvien vairāk tiek atzīts par centrālo problēmu daudzās sabiedrības veselības problēmās (piemēram, narkotisko vielu lietošana, aptaukošanās, vardarbība) (Jones, Greenberg & Crowley, 2015).
Sociālās prasmes nodrošina pozitīvu komunikāciju gan ģimenē, gan ar vienaudžiem un pedagogiem. Šīs prasmes nepieciešams attīstīt jau jaunākajā pirmsskolas vecumā, lai bērns spētu fiziski, garīgi un morāli attīstīties. Bērna socializācija sākas ģimenē, kur bērnam tiek sniegta tāda vide, kura veicina vērtību izpratni kā cieņa, draudzība, mīlestība, rūpes par otru, palīdzēt otram, būt iejūtīgam. Pirmo dzīves pieredzi bērns gūst, galvenokārt atdarinot pieaugušo kā vēlamās, tā arī nevēlamās īpašības un darbības. Tieši tāpēc ir svarīgi, lai vecāku rīcība būtu pozitīvas atdarināšanas pamats (Kaņepēja u.c., 2012).…
