Vācu literatūrā apgaismību ienesa Gotholds Efraims Lesings – vācu klasiskās literatūras un nacionālās dramaturģijas pamatlicēja. Viņš attīstīja apgaismības estētikas pamatprincipus un aizsāka pilsoniskās drāmas žanru vācu literatūrā. Lesings bija bargs un nesaudzīgs kritiķis, kurš, noraidot tā laika dzejas misticismu, pamatojās uz skaidru pasaules redzējumu.
18. gadsimta septiņdesmitie un astoņdesmitie gadi literatūrā savu vietu iekaro protesta kustība, kas iegūst apzīmējumu „Vētra un dziņas” (Sturm und Drang). Nosaukums cēlies no kādas Frīdriha Maksimiliāna Klingera lugas, kuras pirmizrāde notiek 1777. gadā. (Jaunie un aizrautīgie dzejnieki saceļas pret valdnieku patvaļu un iestājas par indivīda tiesībām. Lugas darbībā vairs netiek uzsvērts varoņu saprāts, bet kaislības un pašpārliecināšanās. Tiek noliegti visi vecie aizspriedumi, un skatītāju simpātijas ir sabiedrības atstumto pusē.) Par „Vētras un dziņu” idejisko programmu kļuva rakstu krājums „Par vācu raksturu un mākslu” (1773), kurā bija Gētes raksts «Par vācu arhitektūru» un divi Herdera raksti: «Izvilkums no saraksta par Oslānu un seno tautu dziesmām» un «Šekspīrs». …
