Tiesību avoti, definējumi

3.Definējiet civilprocesuālās tiesības, civiltiesības, kriminaltiesības, kriminālprocesuālās tiesības, darba tiesības, starptautiskās tiesības.
Civilprocesuālās tiesības – tiesību nozare, kuras normas nosaka civillietu izskatīšanas kārtību tiesā; tiesu lēmumu izpildes kārtību; tiesas, tiesu izpildītāju un procesa pašu darbību. (Juridiski terminoloģiskā skaidrojošā vārdnīca. Rīga: [B.i.] 2005. 57.lpp.)

Civiltiesības – tiesību nozare, kas regulē īpašumtiesiskās, līgumiskās, ģimenes, darījumu u.c. mantiskas vai personiskas attiecības sabiedrībā. (Krauklis V., Ūķis G., Krauklis J. Likumdošanas aktu terminu vārdnīca. Rīga: Senders R 1999. 128.lpp.)
Kriminaltiesības – valsts izdots normu kopums, kas nosaka, kādas darbības vai bezdarbība ir krimināli sodāma, kādi ir sodu veidi un kādā apmērā draud sods par izdarīto nodarījumu, kā arī reglamentē sodu noteikšanas nosacījumus.(Cīņai pret noziegumiem izstrādātu juridisku normu kopums).
(Juridiski terminoloģiskā skaidrojošā vārdnīca. Rīga:[B.i.] 2005.215.lpp.)

Kriminālprocesuālās tiesības – normu kopums, kas nosaka un regulē kriminālprocesuālo darbību un tās pamatprincipus un tiesiskās attiecības, kas rodas tās īstenošanā. Kriminālprocesuālās tiesības - tiesību nozare, kas regulē: izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras un tiesas, kā arī procesa dalībnieku darbības kārtību kriminālprocesā (krimināllietā), tā izmeklēšanas un iztiesāšanas laikā, ko reglamentē kriminālprocesuālās normas, kā arī regulē šo tiesību subjektu tiesiskās attiecības - procesuālās attiecības.
…