Abi varoņi romāna beigās arī satiekas ar nāves motīvu, kad Johans mirst. Tas arī eksistenciālismā ir raksturīgs, jo tajā indivīdam ir jāpieņem nāve kā vienīgais esamības pamats. ‘’Liec mani sadedzināt un pievāc pelnus. Un glabā tos. Jo tie tev jānogādā uz Igauniju (..)citur manai dvēselei nebūs miera(..)es tur gribu būt.’’ Juhans vēlējās tikt apbedīts savā dzimtajā zemē, kurā viņš vienmēr gribēja atgriezties. Manuprāt, Juhana nāve simbolizē viņa nespēju atrasties svešā zemē, nespēju sadzīvot ar neizprotamo pasauli. Svarīgi ir arī tas, ka viņš uztic Arturam rūpes par saviem pīšļiem, jo viņiem abiem kopīgas bija ilgas pēc dzimtās zemes.
Gunāra Janovska romānā ‘’Sōla’’ risinātās eksistenciālās problēmas palīdz izprast indivīda atsvešināšanos, sadzīvošanu ar nesaprotamo dzīvi. …
