Bet par spīti aprobežotajai sabiedrībai un vientulības sajūtai, kas pārņem dzejnieku laiku no laika, Čaka pilsēta ir Rīga, kas atspoguļojas viņa dzejā kā būtne „Rīga, ņem mani, ņem mani visu - Kā dzīve, kā darbs un kā visums!” Atziņa, ka Rīga, katram var būt savādāka ir sastopama viscaur autora dzejas rindām. Pašam autoram Rīga bija likteņpilsēta. Čaks savos dzejoļos ir aprakstījis katru detaļu, afišas stabus, kioskus, laternas, ielas:
„Kārtībnieks uz stūra kādreiz mainās,
Naktssargi ar gaismu mājās iet.
Tikai mūžam kioski bez viņas
Stāv uz sāniem nošķiebti mazliet.”;
„Afišas, afišas – pilsētas sakraments
Izrāžu, bāru un mītiņu kalendārs”
…
