-
Grāmatas "Mātes piens" prezentācija
Nr. | Название главы | Стр. |
Par grāmatu | ||
Galveno varoņu raksturojums | ||
Meita un māte | ||
Vecāmāte un patēvs | ||
Serafima un Jese | ||
Interesantākie notikumi | ||
Secinājumi | ||
Grāmatas īpatnības |
Secinājumi
Māte šajā stāstā bija viens no galvenajiem tēliem. Viņas uztvere un pārdomas, manuprāt, ir pats interesantākais šajā grāmatā. Viņa cenšas saprast dzīves jēgu un caur viņas domām ir iespējams iedziļināties kā viņa saskata pasauli. Šis man lika secināt, ka dažreiz nav vajadzības meklēt dzīves jēgu, jo tādejādi pazaudē brīžus, kas patiešām ir svarīgi un padara mūs laimīgus. Šos brīžus visbiežāk sagādā apkārtējie cilvēki un, līdz ar to ir svarīgi tādu pašu attieksmi sniegt pretī, lai nesāpinātu citus. Grāmatā tas spilgti bija attēlots kā ģimene un Jese cieta no mātes attieksmes un depresijas.
Grāmatas īpatnības
Īpaši tika uzsvērts sieviešu tēls visas grāmatas garumā. Vienīgais vīrietis, kurš ģimenē tika pieminēts bija patēvs un arī par viņu informācija bija diezgan skopa. Viņa tēls bija reprezentēts kā atbalsts visām sievietēm ģimenē.
Interesanti man likās, ka netika atklāti ģimenes vārdi - mātes, meitas, patēva, mātesmātes. Manuprāt, autore šo ir izdarījusi, lai pievērstu uzmanību vairāk nevis tēliem kā indivīdiem, bet tieši lai atklātu šo ģimenisko saikni. Kā viena cilvēka, piemēram, mātes rīcība ietekmē pārējo - meitas, mātesmātes, uc cilvēku attiecības un uztveri.
…
Grāmatas ideja - atspoguļot galvenās varones attiecības ar māti padomju laikā. Problēmas - idioloģiskie un administratīvie aizliegumi, problemātiskas attiecības starp ģimenes locekļiem, mātes pašnāvnieciskās tieksmes. Konflikti - mātei ar mātesmāti un patēvu, mātei ar Serafimas vīru, mātei ar meitu. Darbības vietas - Rīga, Latvijas lauki, Ļeņingrada. Laiks - no 1944. gada 22. oktobra līdz 1991. gada novembrim.