Šajā dzejolī Poruks lietojis tādus tēlainās izteiksmes līdzekļus kā epitets („drūmiem padebešiem”; „liela, smaga asara”; „sarkanās slāpes”, „rasas pērles”; „vēsais zilums”; „sārtās, ērkšķainās rozes”; „dubļainās kājas”). Salīdzinājums un metafora („Un visa plašā pasaule ir liela smaga asara”; „Un tās rozes, tās rozes, Kas zied kā sirds sarkanās slāpes, Kā asiņu karstuma līgavas; „Un tās rozes, tās rozes, Kas zied baltas, kā svētdienas puķes”). Personifikācija („Mirst zeme, un debess raud”). Simbols (rozes – dvēseles jūtas). Hiperbola („Un visa plašā pasaule ir liela smaga asara”).
Stilistiskās figūras dzejolī ir divkāršojums(„tās rozes, tās rozes”). Anafora („Lai tas trokšņo vai kluss; Lai tas cīnās vai dziļā kapā dus”).…
